Kaujas un uzbrukumi 

• Aizvadītajā naktī visā valstī, arī galvaspilsētā Kijivā, skanēja gaisa trauksmes, brīdinot par iespējamiem raķešu un aviācijas uzlidojumiem. Krievijas spēki ir apšaudījuši apdzīvotās vietas Sumu, Harkivas un Mikolajivas apgabalos. Raķešu uzbrukumā lieli postījumi ir nodarīti Novijbuhas pilsētai Mikolajivas apgabalā.
• Krievijas karaspēks turpina centienus ieņemt Severodoneckas pilsētu, kas ir Ukrainas kontrolētās Luhanskas apgabala teritorijas administratīvais un rūpnieciskais centrs. Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs pirmdien paziņoja, ka pilsētas ielās norisinās bruņotas cīņas starp Severodoncekas aizstāvjiem un iebrucējiem. Viņš sacīja, ka Krievijas artilērijas un raķešu uzbrukumos Severodoneckā ir iznīcināta visa svarīgā infrastruktūra un bojāti 90% dzīvojamo ēku. Pilsētā nav pieejams krāna ūdens, elektrība un gāze.
• Ukrainas un Francijas amatpersonas ziņo, ka pirmdien Krievijas spēku īstenotā apšaudē Luhanskas apgabalā nogalināts Francijas žurnālists Frederiks Leklerks–Imhofs. Žurnālists bija pievienojies evakuācijas braucienam, kura mērķis bija izvest civiliedzīvotājus no karadarbības skartā apvidus. Brauciena laikā automašīna cietusi Krievijas artilērijas apšaudē.
• Aktīva karadarbība norisinās arī Ukrainas dienvidos. Ukrainas bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Jug" paziņojusi, ka Hersonas apgabalā ienaidnieki nostiprinot aizsardzības pozīcijas, taču ukraiņu spēki darot visu, lai to nepieļautu. Aizvadītajā diennaktī Hersonas apgabalā esot iznīcināti vismaz 67 Krievijas karavīri, seši tanki, divas artilērijas sistēmas "Grad", vairākas pašgājējhaubices un bezpilota izlūkošanas lidaparātu vadības centrs.

Ukrainas iedzīvotāji 

• Ukrainā Krievijas uzbrukumos bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits vairākus desmitu reižu pārsniedz kritušo karavīru skaitu, intervijā Lielbritānijas sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņojis premjerministrs Deniss Šmihaļs.
• Luhanskas apgabala policijas speciālo uzdevumu vienība svētdien esot palīdzējusi evakuēt no Severodoneckas piecus ievainotus civiliedzīvotājus, kuri esot nogādāti slimnīcās Doneckas apgabalā.
• Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicinājusi Ukrainas pilsoņus, kuri atrodas Krievijas okupētajās teritorijās, mēģināt no turienes izkļūt un nepieņemt Krievijas pases. Viņa norādīja, ka Krievijas pilsonības pieņemšana ilgtermiņā varot radīt vairāk problēmu nekā ieguvumu.
• Kopš kara sākuma 24. februārī no Ukrainas uz Krieviju ir deportēti vairāk nekā miljons civiliedzīvotāju. Starptautiska ekspertu komanda ir publicējusi ziņojumu, kurā secināts, ka šāda Krievijas rīcība ir uzskatāma par genocīdu.

• Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko paziņojis, ka Krievija pie robežas ar Igauniju esot izveidojusi filtrācijas nometnes Ukrainas bēgļiem, kas mēģina pamest Krieviju un nokļūt Eiropas Savienībā. Liela daļa Mariupoles iedzīvotāju tika evakuēti caur Krieviju, kur viņiem nācies iziet “filtrācijas” procedūru. Andrjuščenko aicina ukraiņus, kas mēģina izkļūt no Krievijas, izvēlēties citu maršrutu, piemēram, caur Baltkrieviju vai Gruziju.

• Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova paziņojusi, ka Krievijas propagandas mediji veidojot melu sižetus ar mērķi diskreditēt Ukrainas kara bēgļus, kuri meklē patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šajos materiālos tiekot apgalvots, ka Eiropas iedzīvotāji ir noguruši no ukraiņu bēgļiem, kuri radot neērtības vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat tiekot apgalvots, ka Eiropā ar katru dienu samazinoties atbalsts Ukrainas pilsoņiem. Denisova uzskata, ka ukraiņu nomelnošanas mērķis ir mazināt Eiropas atbalstu Ukrainai un sēt naidu pret ukraiņiem Eiropas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū.

Pasaules reakcija un analītiķu vērtējums

• Rietumvalstu militārie analītiķi norādījuši, ka Ukrainas bruņotie spēki ir izšķirošas izvēles priekšā – mēģināt novērst pilnīgu Severodoneckas aplenkumu vai atkāpties uz drošāku vietu tālāk uz rietumiem.
• Britu militārie izlūki informējuši, ka Krievija pašas uzsāktajā karā Ukrainā ir zaudējusi milzīgu skaitu vidējā un jaunākā gadagājuma virsnieku. Jaunākajiem virsniekiem nākas vadīt zemākā līmeņa taktiskās darbības, jo Krievijas armijai trūkst augsti apmācītu un pilnvarotu seržantu, kam šādi pienākumi būtu jāpilda rietumvalstu armijās. Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs apgalvo, ka karadarbībā līdz šim ir krituši vairāk nekā 30 000 krievu militārpersonu.
• ASV domnīca „Kara izpētes institūts” vēsta, ka aktīvā karadarbība Ukrainas dienvidos uz Hersonas un Mikolajivas apgabalu robežas, kur valsts aizstāvji ir uzsākuši pretuzbrukumu okupācijas karaspēka pozīcijām, varētu piespiest Krieviju pārsūtīt papildspēkus uz Hersonas apgabalu un palēnināt Krievijas centienus nostiprināt administratīvo kontroli pār okupētajām teritorijām Ukrainas dienvidos.
• Polijas prezidents Andžejs Duda intervijā telekanālam CNN paziņojis, ka viņa valsts ir gatava kļūt par vienu no Ukrainas drošības garantētājiem pēc tam, kad būs beidzies karš. Duda sacīja, ka tas esot Polijas pienākums pret Ukrainu.
• Nerimst starptautiskie centieni izbeigt Krievijas uzsākto karu. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka viņam pirmdien ir paredzētas telefonsarunas gan ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, gan ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu. 
• Beļģijas galvaspilsētā, Briselē notiks Eiropas Savienības dalībvalstu līderu ārkārtas tikšanās, kurā runās par to, kā nodrošināt Ukrainas maksātspēju un par valsts atjaunošanu pēc kara. Savienības līderus attālināti uzrunās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Sagaidāms, ka viņš aicinās Eiropu izbeigt Krievijas naftas importu. 

• Norvēģijas Ārlietu ministrija nolēmusi mainīt Baltkrievijas oficiālo nosaukumu norvēģu valodā: turpmāk šo valsti dēvēs par “Belarus”, nevis “Hviterussland” (Balto Krieviju). Šāds lēmums pieņemts, lai uzsvērtu, ka Baltkrievija ir patstāvīga valsts, nevis daļa no Krievijas. Līdzīga nosaukuma maiņa jau veikta zviedru un dāņu valodās.

► Aktuālais 29. maijā

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.