Pieaug etniskā spriedze
Tas, ka vieni no lielākajiem cietējiem pēc Krimā notikušā referenduma būs tur dzīvojošie Krimas tatāru kopienas pārstāvji, nebija noslēpums ne pašiem tatāriem, ne arī Krimas centrālajai valdībai. Atšķirībā no galvenokārt prokrieviskajiem Krimas iedzīvotājiem, Krimas tatāri vienmēr ir bijuši lojāli Kijevai. Pēdējā laikā internetā arvien biežāk izskan informācija un baumas par to, ka pašlaik tiek gatavota Krimas tatāru deportācija. Par to paziņojis arī viens no tatāru līderiem Mustafa Dzemiljevs.
Džemiljevs, atsaucoties uz Krimas tatāru avotiem, tostarp Krievijā un Federālajā drošības dienestā, stāsta, ka esot ļoti daudz cilvēki, kas vēlas panākt vai nu deportācijas, vai arī tādus dzīves apstākļus, kas tatāriem pašiem liks aizbraukt. Arī pašā Krimā iepriekš draudzīgie kaimiņi un arī kazaki bieži vien jautājot, kad tad tatāri pārvākšoties, jo no dzīvesvietām viņus tāpat esot plānots izlikt. Arī skolās arvien biežāk notiekot uzbrukumi Krimas tatāru bērniem. Līdz ar to kopiena gaidot, ka iznākums patiešām varētu būt ļoti nepatīkams.
Sestdien ar nepatīkamu situāciju saskāries gan pats Džamiljevs, gan arī Krimas tatāru tautas sapulces jeb Medžlisa līderis Refats Čubarovs, kurus bruņoti vīri neesot ielaiduši Krimā, aizbildinoties ar to, ka abi kungi atrodoties to personu sarakstā, kuru atrašanās pussalā nav vēlama. Pēc pusotras stundas aizturēšanas un ilgām pārrunām iebraukšana tomēr esot atļauta.
Bažas par separātistu attieksmi pret nacionālajām un reliģiskajām minoritātēm pieaug arī Ukrainas austrumu reģionos un par šo faktu satraukusies arī starptautiskā sabiedrība.
Informācija par to, ka Doņeckas apgabalā tiek izplatītas skrejlapiņas, pieprasot reģistrēties visiem ebrejiem, tiešām ir apstiprinājusies, tāpat kā ziņas par pieaugošo ksenofobisko noskaņojumu dažādos mītiņos. Tāpat tiek ziņots par vēršanos pret ukraiņu valodā runājošajiem, kā arī čigānu īpašumu izlaupīšanu.
Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks gan sestdien paziņojis, ka valdība nepieļaus starpnacionālā naida kurināšanu un darīs visu iespējamo, lai antisemītisms neizplatītos. Pēc viņa vārdiem, vardarbības ideoloģija un prakse, kuru eksportē viena no kaimiņvalstīm, Ukrainā nesasniegšot gaidītos rezultātus.
Timošenko sarunas Donbasā varētu būt veiskmīgas
Tikmēr Eiropas Drošības un Sadarbības organizācija, kura faktiski uzraudzīs Ženēvas vienošanās īstenošanu, paziņojusi, ka jau vistuvākajā laikā uz Ukrainas austrumiem tiks nosūtīts EDSO misijas īpašais sūtnis. Viņa mērķis būšot palīdzēt izstrādāt praktiskus scenārijus Ženēvas vienošanos ieviešanai dzīvē.
Krievijas ārlietu ministrija gan apsūdzējusi EDSO demokrātisko institūtu un cilvēktiesību biroju par tā rīcību, nenosodot Ukrainas ieviesto aizliegumu ieceļot valstī Krievijas vīriešiem vecumā no 16 līdz 60 gadiem. Krievijas ārlietu ministrija arī sūdzējusies par uzbrukumiem diviem Ukrainas prezidenta amata kandidātiem - Oļegam Carjovam un Mihailam Dobkinam - norādot, ka ANO ģenerālsekretārs šo uzbrukumus nosodīja, bet EDSO - nē.
Visai pretrunīgi, bet vienlaicīgi ar zināmām cerībām tiek gaidītas citas prezidenta amata kandidātes Jūlijas Timošenko ierosinātās apaļā galda diskusijas ar visu valsts reģionu un politisko spēku pārstāvju līdzdalību. Arī pašpasludinātās „Doņeckas Tautas Republikas” pārstāvji atzinuši, ka šādās sarunās varētu piedalīties, taču pagaidām nekādas konkrētas vienošanās nav.
Doņeckas apgabala administrācijas vadītājs Sergejs Taruta atzinis, ka, iespējams, tieši Timošenko visveiksmīgāk varētu atrast kopēju valodu ar Donbasu.
Pēc viņa vārdiem, Donbasa valsts iestādēs strādājoši pēdējo reizi algas pieaugumu piedzīvojuši tieši Timošenko valdīšanas laikā, pensionāri toreiz saņēma arī tā dēvēto „Jūlijas tūkstoti”, bet ogļrači vislielāko atbalstu baudīja tieši Timošenko valdības laikā.
Taruta uzsvēris, ka tā laika rīcība jāvērtē citiem, bet iedzīvotāji Timošenko atceroties ar labām atmiņām.
Ukraina aptur militāro operāciju
Tikmēr Ukrainas valdība apturējusi militāro operāciju valsts austrumu reģionā. Kā informējusi Ārlietu ministrija, tas darīts, lai mazinātu situācijas saspīlējumu Austrumukrainā un īstenotu Ženēvā četrpusējās sarunās panākto vienošanos.
Tāpat Ukrainas valdība ārkārtas sanāksmē ir pieņēmusi rīkojumu par konstitūcijas grozījumu apspriešanu, kas paredz valsts varas decentralizāciju, un sagatavojusi likumprojektu par separātistu amnestiju. Tā tiks attiecināta uz tiem protestētājiem, kas noliks ieročus un atbrīvos ieņemtās administratīvās ēkas.
Vienlaikus sestdien kļuvis zināms, ka visi Ukrainas karaflotes kuģi, kas līdz šim atradās Krievijas anektētajā Krimā, pametuši pussalu un devušies uz Odesu. Tas kļuva iespējams pēc tam, kad Krievija atbrīvoja šaurumu, kas Donuzlava līci savieno ar atklāto jūru. Lai bloķētu Ukrainas karafloti, martā tur tika nogremdēti vairāki Krievijas kuģi.
Jau ziņots, ka 17.aprīlī Eiropas Savienība (ES), ASV, Ukraina un Krievija ceturtdien Ženēvā vienojušās nekavējoties apturēt visu vardarbību Ukrainā, kur Maskavas atbalstītie prokrieviskie separātisti valsts austrumos sākuši sagrābt administrācijas un drošības iestāžu ēkas.
Tomēr vēlāk eksperti un politiķi, arī ASV prezidents Baraks Obama pauda piesardzību par sarunās Ženēvā panākto vienošanos, un situācija varētu būt neskaidra vēl vairākas dienas.
