- Ar jauniem uzbrukumiem Slovjanskas virzienā, netālu esošajā Svjatogirskā un joprojām par karstāko punktu dēvētajā Severodoneckas pilsētā Krievijas bruņoto spēku vienības aktīvi turpina uzbrukt ukraiņu pozīcijām valsts austrumu daļā.
- Lai uzvarētu karā ar Krieviju, Ukrainai ir vajadzīgas vismaz 60 reaktīvās zalvju uguns sistēmas, nevis "Lielbritānijas un ASV apsolītā saujiņa", paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.
- Krievijas karaspēks Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos tur par ķīlniekiem vairāk nekā 100 aktīvistu, žurnālistu un citu mediju pārstāvju, televīzijā paziņoja Ukrainas prezidenta pastāvīgā pārstāve Krimā Tamila Taševa.
- Krievija varētu mēģināt sarīkot "referendumu" par Hersonas apgabala iekļaušanu Krievijas sastāvā, paziņojušas okupantu ieceltās Hersonas apgabala administrācijas amatpersonas.
- Krievijas armijas gūstā atrodas apmēram 2500 karavīru, kas aizstāvējuši rūpnīcu “Azovstaļ” Mariupolē, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Sarunas par karavīru atbrīvošanu risina Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.
- Ukrainas galvaspilsētā Kijivā ir nogādātas Mariupoles rūpnīcā "Azovstaļ" bojā gājušo ukraiņu aizstāvju mirstīgās atliekas. Vairāki desmiti bojāgājušo ir izvilkti no drupām un nogādāti Kijivā, kur tiek veiktas DNS analīzes viņu identificēšanai.
- Ukraina iebilst pret Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektora Rafaela Grosi plānoto vizīti Zaporižjas atomelektrostacijā (AES), ko kontrolē Krievijas karaspēks.
- Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ir svarīgi palielināt Baltijas valstīs izvietoto karavīru skaitu, atzinis Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kurš otrdien Viļņā tikās ar Baltijas valstu līderiem. Šolcs arīdzan noraidījis pārmetumus, ka Vācija nepietiekami atbalsta Ukrainu.
- Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, kurš bijis viens no aktīvākajiem Ukrainas atbalstītājiem ciņā pret Krievijas agresiju, pirmdien vakarā izturēja uzticības balsojumu, ko bija ierosinājusi ar viņa darbību neapmierinātā Konservatīvās partijas deputātu daļa.
- Krievijas žurnāliste Marina Ovsjaņņikova, kas marta vidū sarīkoja pretkara protesta akciju Kremļa propagandas raidījuma ēterā, pēc viesošanās tēva dzimtenē Ukrainā paziņojusi, ka nolēmusi atjaunot savu ukraiņu uzvārdu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
