Ukraina atņem Janukovičam prezidenta titulu; veidos militāru brigādi ar Poliju un Lietuvu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ukrainas parlaments trešdien atņēmis prezidenta titulu bijušajam valsts vadītājam Viktoram Janukovičam. Tāpat Augstākā Rada atbalstījusi ierosinājumu izveidot kopīgu militāro brigādi ar Lietuvu un Poliju. 

Pēc nedaudz vairāk nekā divām nedēļām apritēs gads, kopš bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs bēga no valsts un valstī notika varas maiņa. Saskaņā ar Ukrainas konstitūciju pat pēc prezidenta pilnvaru zaudēšanas Janukovičs saglabāja prezidenta titulu, kurš tiek piešķirts uz mūžu.

Prezidenta titulu varēja zaudēt tikai tad, ja viņš pats būtu atkāpies no amata vai arī būtu atstādināts impīčmenta procedūras laikā. Tā kā neviens no šiem nosacījumiem Janukoviča gadījumā nav piemērots, trešdien Ukrainas Augstākā Rada pieņēma lēmumu, kas ceturtajam Ukrainas prezidentam šo titulu atņem.

Likuma iniciatori, kuru vidū ir arī bijusī premjerministre Jūlija Timošenko, norāda, ka Janukovičs ir ļaunprātīgi izmantojis varu un apdraudējis Ukrainas nacionālo drošību un aizsardzību, kā arī pārkāpis iedzīvotāju brīvības un tiesības, turklāt vēl atrodas starptautiskā meklēšanā. Lai būtu iespējams viņu tiesāt un saukt pie atbildības, prezidenta pilnvaras viņam ir jāatceļ.

Tāpat Ukrainas parlaments trešdien ratificējis vienošanos ar Lietuvu un Poliju par kopīgas armijas brigādes izveidošanu. Ideja par šādu kopēju projektu pirmo reizi izskanēja jau 2007.gadā, taču attiecīgā vienošanās starp pusēm tika panākta pagājušā gada septembrī. Sagaidāms, ka jaunizveidotajā formējumā piedalīsies 3,5 tūkstoši poļu karavīru,  vairāk nekā 500 ukraiņu un 350 lietuviešu karavīru.

Brigāde turpmāk darbosies dažādu ANO un Eiropas Savienības operāciju ietvaros, un tās galvenais mērķis būs atbalstīt starptautiskos miera uzturēšanas centienus, stiprināt reģiona valstu militāro sadarbību, kā arī radīt pamatus Eiropas Savienības kaujas grupas izveidei nākotnē. 

Ukrainas parlamenta pārstāvji uzsver, ka šādas kopīgas militāras brigādes izveide nenotiek Donbasa konflikta dēļ. Ukrainas „Tautas Frontes” parlamentārās frakcijas vadītāja vietnieks, bijušais brīvprātīgo bataljona „Mirotvorec” komandieris Andrejs Teteruks paudis pārliecību, ka trešdien Ukraina faktiski ir sākusi integrēties starptautiskajā militārajā telpā, kas ļaus reformēt ukraiņu armiju un ievērojami palielinās tās kaujas spējas.

Bet tikmēr NATO pārstāvji paziņojuši, ka to rīcībā ir pierādījumi par to, ka Krievija lielos apjomos ir piegādājusi smago bruņojumu pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku kaujiniekiem un savu atbalstu tikai palielina.

Alianses pārstāvji uzsver, ka runa ir par tankiem, artilēriju, raķešu sistēmām un pretgaisa aizsardzības iekārtām. Tāpat esot dati par simtiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem, kas Ukrainas austrumos apmāca un vada vietējos nemierniekus, savukārt pie Ukrainas un Krievijas robežas ir izvietoti ievērojami krievu armijas spēki. NATO virsnieks arī paudis cerību, ka Krievija saprot, ka tās spēku klātbūtne tikai destabilizē situāciju reģionā un ir nepieciešams problēmas diplomātisks risinājums.

Lai arī Krievija savu spēku klātbūtni Ukrainas austrumos noliedz, pierādījumi par pretējo tiek publiskoti visai bieži. Arī ukraiņu aktīvisti ir izveidojuši interaktīvu karti, kur, analizējot dažādos sociālajos tīklos iegūtās fotogrāfijas un iedzīvotāju ziņojumus, tiek atspoguļota Krievijas bruņutehnikas un spēku pārvietošanās Ukrainā.

Jau ziņots, ka pērn februāra nogalē pēc ilgstošiem protestiem Kijevā un daudzviet citur Ukrainā gāzts prezidents Viktors Janukovičs.

Protesti sākās pēc Janukoviča lēmuma neparakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību un turpināt ciešāku sadarbību ar Krieviju, taču opozīcija skaidroja, ka vēlas gāzt Janukoviča režīmu arī tā korumpētības dēļ. Protestu apspiešanas laikā Kijevā gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēki. Pēc atlaišanas no amata Janukovičs aizbēga uz Krieviju un paziņoja, ka neatzīst jauno varu un prezidenta vēlēšanas.  

25.maijā, Ukrainā notika prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kurās uzvarēja oligarhs Pjotrs Porošenko.  

Tikmēr Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti