Dienas ziņas

1941. gada deportācijās redz līdzību ar notikumiem Ukrainā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Kara sekas – mīnētas plašas Ukrainas teritorijas

Ukrainā atmīnēšanas darbus nāksies veikt vēl gadiem ilgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ukrainas valsts ārkārtas situāciju dienests vēsta, ka mīnēti jau 300 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Ukrainas zemes atbrīvošana gan no mīnām, gan nesprāgušiem lādiņiem, visticamāk, prasīs vairākus gadus. Taču mīnas izliek ne tikai iebrucēji, bet arī valsts aizstāvji.

Ukrainas speciālo operāciju vienība Doneckas apgabalā izvieto prettanku mīnas, lai atturētu Krievijas karaspēka tālāku virzību un aizsargātos no iespējamiem iebrucēju uzbrukumiem.

“Mēs mīnējam zemi, lai neļautu ienaidniekam virzīties uz priekšu mūsu teritorijā. Jo vairāk mēs darīsim, jo grūtāk ienaidniekam būs virzīties uz priekšu pie mūsu puišiem, kuri ierakumos aizstāv frontes pirmo līniju. Mēs darām visu, lai mūsu puiši mazāk ciestu no ienaidnieka spēkiem,” stāsta Ukrainas karavīrs.

Tomēr citviet Ukrainā, arī Kijivas reģionā, Krievijas karavīri atkāpjoties aiz sevis atstājuši ne tikai plašus postījumus, bet arī mīnas. Tās ukraiņiem atmīnēt palīdz britu un amerikāņu kopīgā labdarības organizācija “The Halo Trust”, kas nodarbojas ar kara atstāto bīstamo priekšmetu, toskait mīnu, savākšanu.

“Visur, kur karaspēks pārvietojies un uzturējies ilgāku laiku, viņi ir izlikuši prettanku mīnas, lai aizsargātu savas pozīcijas. Aiz manis bija krievu militārās pozīcijas, un šeit viņi izlika prettanku mīnas,” stāsta “The Halo Trust” pārstāvis Saimons Konvejs.

Mīnētas ir arī lielas lauksaimniecības zemju teritorijas. Tas nozīmē, ka tās patlaban nevar apstrādāt. Vietās, kur tas iespējams, notiek atmīnēšanas darbi.

“Ukraiņi ļoti vēlas apstrādāt zemi, viņi grib sēt labību, viņi gaida, kad varēs piegādāt labību pārējai pasaulei,” secina Konvejs.

Organizācijas pārstāvis arī norāda, ka izmisums cilvēkiem liek riskēt ar savu dzīvību – daudzi par spīti mīnām pūlas uzart laukus un brauc pa ceļiem, kuri vēl nav atmīnēti.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti