Luhanskas un Doņeckas reģionu iedzīvotājiem, kas saņēmuši Krievijas pilsoņa pasi, ir atļauts balsot Valsts domes vēlēšanās, kas notiks no piektdienas līdz svētdienai.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba žurnālistiem sacīja, ka Maskava pārkāpj starptautiskās tiesības, organizējot balsojumu Ukrainas austrumu reģionos un Krimā.

Viņš sacījis, ka vienīgais statuss, kāds šajos reģionos piemīt Krievijas Federācijai, ir okupācijas varas statuss, un Maskavai par to “kādu dienu būs jāsamaksā”.

2019. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas vienkāršoja Krievijas pasu izsniegšanu Donbasa iedzīvotājiem, izraisot skarbu kritiku no Kijevas un Rietumu valdībām, kuras apsūdzēja Maskavu mēģinājumos vēl vairāk destabilizēt situāciju Ukrainas austrumos.

Kopš 2019. gada vairāk nekā 600 000 cilvēku Doņeckā un Luhanskā ir saņēmuši Krievijas pases un varēs balsot tiešsaistē vai Krievijas pilsētā Rostovā, kas atrodas pāri robežai.

KONTEKSTS:

2014. gada martā Krievija bez pretestības anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kur tika sarīkots starptautiski neatzīts referendums. 2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās bruņots konflikts. Krievija atbalstīja Doņeckas un Luhanskas reģionu separātistus, kas cīnījās pret Ukrainas varu.

2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.

Kopš tā laika abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies.