Prezidenta kritiķi norāda, ka šajā likumā ir ļoti daudz neskaidrību un nepilnību, turklāt tagad faktiski tiekot legalizēta Krievijas okupācija. Savukārt likuma atbalstītāji uzsver, ka sāpīgie kompromisi ir novērsuši trešo pasaules karu.
Lai arī Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas līguma ratifikācija Ukrainas parlamentā otrdien guva visplašāko rezonansi, daudz pretrunīgākas atsauksmes ieguvuši turpmākie balsojumi, kuros deputātiem aizklāti bija jābalso par prezidenta Petro Porošenko piedāvāto Donbasa reģiona īpašā statusa un amnestijas likumiem.
Prezidenta ierosinājuma kritiķi Porošenko piedāvājumu pielīdzinājuši 16. janvāra diktatoriskajiem likumiem. Toreiz Augstākā Rada bez apspriešanās un steigā, deputātiem vienkārši ceļot rokas, pieņēma vairākus likumus, kas varas orgāniem deva plašu brīvību, sodot protesta akciju dalībniekus Maidanā.
Šoreiz gan prezidents Porošenko, gan arī viņa atbalstītāji uzsver, ka jaunā likuma parakstīšana faktiski ir novērsusi plašu karu.
Uz to norāda arī partijas „UDAR” deputāts Sergejs Kapļins, apgalvojot – „vai nu pēc astoņām stundām [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins ir Kijevā, vai nu mēs šodien ejam uz atsevišķiem kompromisiem un izmantojam laiku, lai izveidotu savu armiju, lai nodibinātu normālas attiecības, arī militārās ražošanas jomā, ar Eiropu un visu pasauli, tādējādi aizsargājot savu valsti”.
„Tie, kuri šodien spieda zaļo pogu un apstiprināja kompromisus, paglāba valsti no trešā pasaules kara,” apgalvoja Kapļins.
Otrdien parlamentā bija ieradusies arī partijas „Batkivščina” līdere Jūlija Timošenko, kura kopā ar partijas biedriem pauda savu neapmierinātību ar īpašā statusa piešķiršanu atsevišķiem Ukrainas austrumu reģioniem.
„Likumā paredzētās vietējo varas iestāžu vēlēšanas daļā Donbasa faktiski legalizē Krievijas varu šajā reģionā. Tā likuma daļa, kas ļauj šajās teritorijās izveidot miliciju, prokuratūru un atsevišķas tiesas, iekļaujot tajās tos cilvēkus, kas pašlaik kontrolē daļu no Donbasa reģiona, tikai pierāda to, ka tiek legalizēts terorisms un okupācija,” paziņoja Timošenko.
Vairāki „Batkivščinas” deputāti jau trešdien iesnieguši prasību atcelt otrdienas balsojumu, jo tas nav atbildis reglamentam un nav bijis iespējams izsekot, kā kurš deputāts ir balsojis. Tāpat tiek norādīts, ka līdzīgi kā senākos laikos deputāti ir balsojuši ar citu kolēģu kartiņām.
Neizpratni par otrdien apstiprināto likumu paudis arī pašreizējais Doņeckas apgabala gubernators Sergejs Taruta, kurš norādīja, ka viņam īsti neesot skaidrs, kā šo likumu ieviest dzīvē un kas tieši būtu jādara gubernatoram. Pēc Tarutas vārdiem, jautājumus pašreizējai valdībai varētu uzdot bezgalīgi.
„Pēc šī balsojuma jautājumu ir kļuvis desmit reižu vairāk, nekā bija līdz šim. Kāda būs izglītība? Būs divi Doņeckas apgabali vai viens? Vai Doņeckas un Luhanskas tautas republikas būs tikai tehniski veidojumi vai arī nē? Kad notiks ieroču nolikšana un kā tiks slēgta robeža ar Krieviju? Kā darbosies varas struktūras un kādiem likumiem tās pakļausies? Pagaidām šajā dokumentā atbilžu uz šiem jautājumiem nav,” sacīja Taruta.
Ukrainas prezidenta padomnieks un deputāta amata kandidāts no „Petro Porošenko bloka” Jurijs Lucenko skaidrojis, ka Donbasa likumu pieņemšana nebūt nenozīmējot jaunu šī reģiona statusu, ne arī Ukrainas zaudējumu. Lucenko uzsvēris, ka dažkārt esot nepieciešams vairāk uzmanības pievērst likumu tekstam, nevis ziņu virsrakstiem.
Jau ziņots, ka Ukrainas parlaments otrdien slēgtajā sēdē atbalstījis likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.
5.septembrī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā Kijeva un pašpasludināto neatzīto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku pārstāvji parakstījuši protokolu par uguns pārtraukšanu. Tomēr jau nākamās dienas rītā tika ziņots par vienošanās pārkāpumiem.
Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
