Ukrainas Augstākās Radas deputātu apstiprinātajā likumā par Donbasa reintegrāciju prokremlisko separātistu kontrolētās teritorijas Doņeckas un Luhanskas apgabalos nosauktas par „pagaidu okupētām”.
Šādu pašu apzīmējumu Kijeva iepriekš piešķīrusi Krimai. Savukārt Krievija, kas tiek vainota par konflikta uzkurināšanu un kaujinieku atbalstīšanu, nosaukta par „agresorvalsti”.
Likumprojektu rosināja Ukrainas prezidents Petro Porošenko un parlamenta balsojumu ceturtdien novērtēja atzinīgi. Viņš sociālajos medijos paziņoja, ka tas ļaus „turpināt klāt ceļu okupēto Ukrainas zemju reintegrācijai ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem.”
Lai likums stātos spēkā, tas jāparaksta Ukrainas prezidentam.
Par „pagaidu okupētajām” teritorijām dokumentā nodēvētas tās Ukrainas daļas, kurās „Krievijas Federācijas bruņotie formējumi un okupācijas administrācija ieviesuši un uztur vispārēju kontroli”. Jebkādus pasākumi nacionālajai drošībai un pretestībai Krievijas agresijai tiek noteikti saskaņā ar Ukrainas prezidenta rīkojumu. Likumā arī noteikts, ka Ukraina neatzīst prokremlisko separātistu varasiestāžu dokumentus un tie nerada tiesiskas sekas – izņēmums ir personas dzimšanas un miršanas sertifikāti.
Vienlaikus likumā nav pieminētas Minskas vienošanās, kuru mērķis ir situācijas noregulēšana Ukrainas austrumos, kas liekt uzdot jautājumus, vai un kā jaunais likums ietekmēs procesa turpmāko virzību.
Minskas vienošanās paredz plašāku pilnvaru piešķiršanu Luhanskas un Doņeckas reģioniem, kas Ukrainas politiķu vidū nav populāra ideja.
Vienlaikus Augstākās Radas deputāti ceturtdien nobalsoja pret papildinājumu reintegrācijas likumā, kas paredzētu diplomātisko attiecību ar Krieviju pilnīgu pārtraukšanu.
Pret likumu noraidoši ir gan prokremlisko separātistu līderi Ukrainas austrumos, gan Maskava.
Pašapsludinātās „Doņeckas tautas rebpulikas” līderis Aleksandrs Zaharčenko to ceturtdien kritizēja kā Minskas vienošanos pārkāpumu un brīdināja, kas tas var izraisīt bruņotā konflikta eskalāciju. Ar līdzīgiem paziņojumiem iepriekš klajā nācis arī Kremlis, kas turklāt Krievijas nodēvēšanu par „agresorvalsti” nosaucis par nepieņemamu.
Analītķi norāda, ka jaunā likuma galvenais mērķis ir aizsargāt Ukrainas intereses starptautiskajās tiesās. Bet ukraiņu politiķis Arsēnijs Jaceņuks, kura partija ir koalīcijā ar Porošenko politisko bloku, paziņoja, ka tas arī ieliek pamatus juridiskam ietvaram, lai „aizvāktu Krievijas armiju no Ukrainas teritorijas” caur ANO miera uzturētāju spēku izvietošanu Ukrainas austrumos. Maskava līdz šim izrādījusi pretestību šādai idejai.
Krievijas sūtnis īpašajā konflikta noregulēšanas kontaktgrupā Boriss Grizlovs lēmumu jau nosaucis par rīcību, kas veicinās nekontrolētu ieroču izmantošanu un “apglabās” Minskas vienošanos.
Viņš arī uzsvēra, ka oficiālā Kijeva šādā veidā parāda, ka nevēlas diplomātisku konflikta noregulējumu. Līdzīgu viedokli medijiem pauda arī Krievijas parlamenta pārstāve Valentīna Matvijenko.
Prokremliskie separātisti daļu Donbasu savā kontrolē pārņēma 2014. gada pavasarī un vasarā, pēcāk gan daļu no teritorijas zaudējot kaujās ar Ukrainas armiju. Patlaban šajās teritorijās ir deklarētas Doņeckas Tautas republika un Luhanskas Tautas republika, kuras gan nekur pasaulē nav atzītas.
