- Kramatorskā boja gājuši vismaz 10 un ievainoti vēl desmitiem cilvēku
- Dienu pirms nozīmīgām sarunām Minskā par Ukrainas miera plānu kaujas uzliesmojušas arī citviet
- Ukrainā varētu ievest miera uzturētājus, pauda Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs
Traģēdija Kramatorskā
Kramatorskas apšaudē bojā gājuši 15 cilvēki. Tiek ziņots, ka dažāda smaguma ievainojumus kopumā guvuši aptuveni 60 cilvēki.
Kramatorska, kura dzīvo 160 tūkstoši cilvēku, atrodas aptuveni 60 kilometrus no frontes līnijas. Pēc tam, kad prokremliskie separātisti savā kontrolē pārņēma Doņeckas pilsētu, Ukrainas valdība par Doņeckas apgabala faktisko administratīvo centru nozīmēja Kramatorsku.
Pilsēta ir Kijevas kontrolē un salīdzinoši tālu no separātistu pozīcijām. Tomēr saskaņā ar Ukrainas prezidenta Petro Porošenko otrdien teikto parlamentā, izmantotas raķetes, kuru darbības rādiuss ir pietiekams, lai pilsētu sasniegtu no prokremlisko kaujinieku kontrolētās teritorijas.
„No raķešu palaišanas sistēmas „Tornado” izdarīts trieciens mūsu pretteroristiskās operācijas galvenajam štābam. Uzbrukums notika galvenajam štābam, bet otrā zalve trāpīja dzīvojamajos kvartālos Kramatorskā, kaut gan pilsēta neatrodas kauju rajonā," sacīja prezidents.
"Tiem, kas dienē Kramatorskā, pat nav pretterorisma operācijas dalībnieka statusa. Ne Slovjanskā, ne Kramatroskā,” uzsvēra Porošenko.
Netālu viena no otras esošās Slovjanksa un Kramatorska bija uzmanības centrā pagājušajā vasarā. Sākoties kaujām Ukrainas austrumos, abas savā kontrolē bija ieņēmuši separātisti. Jūlijā viņi atkāpās, abas pilsētas atguva Ukrainas valdība, bet separātisti savus spēkus pārgrupēja uz Doņeckas un Luhanskas pilsētām.
Kaujas atsākas ar jaunu sparu
Vienlaikus Ukrainas spēki, brīvprātīgo bataljons „Azov” otrdien sākuši ofensīvu pret prokremlisko kaujinieku pozīcijām Mariupoles apkaimē, dodoties separātistu kontrolē esošās Novoazovskas virzienā, kas atrodas netālu no robežas ar Krieviju. Bataljons paziņojis, ka ieņēmis vairākus ciemus, kas atrodas pusceļā starp Novoazovsku un Mariupoli.
Ofensīva Novazovskas virzienā sākās pēc separātistu paziņojuma, ka viņiem izdevies pilnībā aplenkt stratēģiski nozīmīgo Debaļcevas pilsētu, kas atrodas pusceļā starp Doņeckas un Luhanskas pilsētām. Kijeva šo informāciju gan noliedza, paziņojot, ka kaujas turpinās, un ceļš, kas ved uz pilsētu, ir atbloķēts, lai piegādātu papildspēkus.
Vairāku apdzīvoto vietu apšaudēs dienaktss laikā nogalināt visam desmit mierīgie iedzīvotāji. Separātisti turpina vervēt jaunus kaujiniekus.
„Kandidātus pārbauda mediķi un psihologi. Mums vajadzīgi veseli un noturīgi cilvēki, kas apzinās, kādu izvēli viņi izdara,” skaidroja kaujinieku pārstāvis Arkādijs Fedosejevs.
Ukrainas austrumos palielinās arī Krievijas regulāras armijas vienību skaits, kuru personālsastāvs pārsniedz jau 12 tūkstošus.
Vēlreiz mēģinās panākt mieru Ukrainā
Karadarbība Ukrainas austrumos uzliesmojusi pirms trešdien Minskā paredzētās sanāksmes, kurā paredzēts piedalīties Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderiem. Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda piedāvātie priekšlikumi karadarbības pārtraukšanai nav publiskoti. Bet izskanējies, ka tajos iekļaut piedāvājums izveidot 50-70 kilometru platu demilitarizētu zonu ap pašreizējo frontes līniju.
Trešdien Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā paredzētās sarunas, visticamāk, notiks, taču, vai tajās izdosies panākt vērā ņemamu progresu, par to rietumvalstu pārstāvji šaubās.
Tā dēvētā Normandijas formāta pārrunas, kur Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem palīdz Francijas un Vācija kolēģi norisinās dažādos līmeņos. Pirmdien Berlīnē par savu prezidentu dienaskārtību Minskā sprieda ārlietu ministri. Otrdien jau Minskā tiekas arī kontaktgrupa, kurā Ukrainas sarunu vedēji, asistējot EDSO, tiekas ar pašpasludinaāto Doņeckas un Luhanskas republiku vadoņiem, šeit apsolījis ierasties ietekmīgais Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks Vladislavs Surkovs.
Viss liecina, ka trešdien pie galda sēdīsies pirmās personas, bet nav zināms ar kādu iznākumu no tā piecelsies.
„Es ceru, ka mēs spēsim atrisināt šo konfliktu diplomātiskā ceļā, jo esmu pārliecināta, ka to nevar atrisināt ar militāriem līdzekļiem. Diplomātiskie līdzekļi ir pastiprināti sakarā ar maniem un Francijas prezidenta braucieniem uz Kijevu un Maskavu, un mēs jau redzēsim tuvāko dienu laikā, vai būs progress. Šobrīd droši to nevar apgalvot,” pauda Merkele.
Krievijas prezidents Putins šobrīd uzturas valsts vizītē Ēģiptē, kuras prezidentam Abdel Fataham Sisi dāvanā pasniedzis vēsturisko Kalašņikova automātu AK 47. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka sagatavošanās Putina braucienam uz Minsku notiek.
Krievijas vēstnieks: Ukrainā varētu ievest miera uzturētājus
Lai Ukrainas konfliktā iesaistītās puses nevarētu spekulēt par to, kurš izšāvis vai uzbrucis, Ukrainā varētu ievest miera uzturētājus, otrdien preses konferencē izteicās Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
Krievija uzskata, ka konfliktu var atrisināt tikai mierīgā ceļā. Tāpēc Maskava lielas cerības saistot ar valstu vadītāju kārtējo tikšanos Minskā - tā sauktajā Normandijas formātā.
„Svarīgi, lai šī tikšanās nebūtu tikai tikšanās pēc. Lai konflikta dalībnieki, Ukrainas varas pārstāvji un nemiernieki ne vien fiksētu rekomendācijas, bet arī obligāti pildītu. Es neizslēdzu, ka varbūt pienācis laiks, kad varētu būt vajadzīgi miera spēki, lai izšķirtu abas puses un nedotu iespēju spekulēt - kurš šāva, kurš deva triecienu. Pietiek, sen bija laiks apstāties,” paziņoja Vešņakovs.
Vešņakovs atzina, ka Ukrainas krīze ir atstājusi smagas sekas Krievijas un Eiropas Savienības attiecībās. Tās piedzīvo būtisku kritumu gan politikā, gan ekonomikā. Ņemot vērā valstu lielo savstarpējo atkarību Eiropas kontinentā, citas alternatīvas kā vienīgi turpināt konstruktīvu un auglīgu sadarbību starp ES un Krieviju, neesot.
Vešņakovs arī pauda uzskatu, ka Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē paver zināmas iespējas, lai rastu izeju no Latvijas un Krievijas attiecību “melnās strīpas”. Kā kaimiņvalsts, kas pārzina Krievijas speficiku, Latvija varot kļūt par sava veida tiltu, veidojot ES un Krievijas attiecības.
Jau ziņots, ka par spīti mēģinājumiem panākt uguns pārtraukšanu un mierīgu Austrumukrainas konflikta risinājumu, ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu kaujas turpinās. ASV apsver ieroču piegādi Ukrainai. ASV prezidents pagaidām šādu lēmumu nav pieņēmis, taču pēc vairākām ukraiņu spēku neveiksmēm šis jautājums tiekot pētīts pastiprināti.
Arī Eiropā attieksme pret iespējamo Ukrainas bruņošanu nav viennozīmīga. Iepriekš ieroču piegādi apsvēra Polija, taču Vācijas kanclere iestājas pret to.
