ĪSUMĀ:
- Ukrainas parlaments atbalsta ieceri no 2019. gada apturēt draudzības līgumu ar Krieviju.
- Ukrainas ārlietu ministrs aicinājis EDSO kolēģus atbalstīt rezolūciju, kurā nosodīta Krimas militarizācija.
- ASV īpašais sūtnis pieļauj, ka agresīvo darbību dēļ Krieviju nākotnē varētu izslēgt arī no starptautiskās SWIFT norēķinu sistēmas.
Līgumu par draudzību, sadarbību un partnerību starp Ukrainu un Krieviju 1997. gada 31. maijā parakstīja abi tā brīža valstu prezidenti Leonīds Kučma un Boriss Jeļcins. Valstis oficiāli atzina katra otras robežas un nostiprināja stratēģiskās partnerības un teritoriālās nedalāmības principus. Pēc 2014. gadā notikušās Krimas okupācijas un izvērstās karadarbības Ukrainas austrumos no Kijevas puses ne reizi vien ir izskanējuši aicinājumi šo līgumu lauzt. Šis jautājums ar jaunu sparu aktualizējās pēc nesenā incidenta Azovas jūrā, kad krievu karakuģi apšaudīja Ukrainas kuģus, to apkalpes saņemot gūstā.
Pagājušajā svētdienā Ukrainas prezidents Petro Porošenko iesniedza parlamentā likumprojektu par attiecīgā līguma darbības apturēšanu. Nu balsojumā Augstākajā radā prezidenta ierosinātais likumprojekts guva pārliecinošu deputātu atbalstu, 277 varas priekšstāvjiem balsojot par draudzības līguma darbības apturēšanu no 2019. gada 1. aprīļa. Likumā paskaidrots, ka līguma darbības izbeigšana tiek pamatota ar Krievijas bruņoto agresiju pret Ukrainu, kas ir pārkāpusi vairāku vienošanās punktus un par ko jau uzsākta tiesvedība vairākās starptautiskās institūcijās. Līguma apturēšana arī atbrīvo Ukrainu no jebkādām saistībām par tā izpildi.
Par attiecīgo lēmumu jau ir informēta Krievijas Federācija. Kā paskaidrojušas Ukrainas Ārlietu ministrijas amatpersonas, līguma pārtraukšana atlikta uz aprīli, lai Krievijai nebūtu iespējams apgalvot, ka tā neatzīst vienpusēju līguma laušanu.
Ukrainas attiecības ar Krieviju aktualizētas arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ārlietu ministru tikšanās laikā. Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins aicinājis EDSO dalībvalstis atbalstīt ANO ģenerālās asamblejas rezolūciju par anektētās Krimas, Azovas jūras un daļas Melnās jūras militarizācijas problēmām, kuru Kijeva izstrādājusi kopā ar 29 citām valstīm. Kļimkins arī aicinājis Krievijas agresiju pret Ukrainu neskatīt atsevišķi no citiem EDSO reģioniem, kur Krievija arī veic destabilizējošas darbības.
Pēc Ukrainas ārlietu ministra vārdiem, Ukraina ir atslēgas elements Krievijas uzbrukuma noturēšanai un EDSO principu saglabāšanai.
Tikmēr Amerikas Savienoto Valstu īpašais pārstāvis Ukrainas jautājumos Kurts Volkers izteicies, ka ASV un tās Rietumu sabiedrotie pašlaik izskatot virkni pasākumu, lai nepieļautu Krievijas vienpusēju kontroli pār Azovas jūru. Citstarp tiek rosināts atslēgt Krievijas bankas no starptautiskās SWIFT norēķinu sistēmas, kas gan joprojām tiek izskatīta kā viena no pēdējām iespējām. 25.novembrī notikušo incidentu Azovas jūrā Volkers nosaucis par rupju starptautisko tiesību un divpusējo līgumu ar Ukrainu pārkāpumu, vienlaicīgi piebilstot, ka ASV nekad neatzīs Krimas pievienošanu Krievijai.
