"Mēs gaidām astoņus miljardus eiro, bet, diemžēl, zināmas ES valstis, tostarp Vācija, bloķē šī jautājuma izskatīšanu," vietējiem medijiem paziņoja Ukrainas prezidenta biroja personāla vadītāja vietnieks Ihors Žovkva.

Viņš sacīja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis veic "aktīvas sarunas" par šo jautājumu.

Kijiva ir saņēmusi vienu miljardu eiro no finansiālās palīdzības deviņu miljardu eiro apmērā, kuru tai maijā apsolīja ES, teica Žovkva.

Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka atlikušajiem līdzekļiem var būt vajadzīgas dalībvalstu garantijas, jo to nodrošināšana caur ES budžetu nav iespējama resursu trūkuma dēļ.

Vācijas Finanšu ministrijas preses sekretārs noraidīja Žovkvas teikto un sacīja, ka Berlīne nekavē palīdzības piešķiršanu Ukrainai.

"Pēc G7 sanāksmes Vācija piešķīra Ukrainai vienu miljardu eiro. Vācija arī piedalīsies tālākā palīdzībā. Vācijas valdība ir iesaistījusies dialogā ar saviem Eiropas partneriem un Eiropas Komisiju par šo jautājumu," viņš sacīja. 

Vairākas starptautiskās reitingu aģentūras jūlijā pazemināja Ukrainas kredītreitingu. Ukrainas lielākā valsts kompānija "Naftogaz" pirms nedēļas nespēja samaksāt savus ārvalstu parādus.

Prezidenta birojs lēš, ka Ukrainai ir vajadzīgs papildu finansējums gandrīz 50 miljardu eiro apmērā 2023. gadam.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.