Izceļoties konfliktam valsts austrumos pēc Krimas aneksijas, politiķi Kijevā arvien biežāk sāka runāt, ka no ārpusbloku politikas jāatsakās. Pēc parlamenta ārkārtas vēlēšanām jaunaizveidotā proeiropeiskā koalīcija paziņoja, ka tas ir viens no mērķiem. Uz to aicināja arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko, novembra nogalē uzrunājot jaunievēlēto Augstākās Radas sastāvu. Viņš paziņoja, ka 2010.gadā pieņemtais lēmums par nepiesliešanos jebkādiem militāriem blokiem „nav varējis garantēt valsts drošību un teritoriālo vienotību” un no tā ir jāatsakās.
Parlamentārieši attiekšanos no neitralitātes statusa atbalstīja ar pārliecinošu balsu vairākumu - 303 nobalsoja „par”, bet „pret”- tikai astoņi.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šo Ukrainas soli jau nosaucis par „neproduktīvu” un paudis, ka tas tikai palielinās spriedzi. BBC norāda, ka patlaban nav skaidrs, kad Ukraina oficiāli pieteiks savu kandidatūru NATO. Tomēr daudzas amatpersonas to redz kā tālāku soli.
"Tas ir neproduktīvi un vienīgi izraisa konfrontāciju, rada ilūziju, ka ar tādu likumu pieņemšanu, ar centieniem atteikties no neitrālas valsts statusa un pievienoties NATO - par ko Ukrainas politiķi atklāti runā - var noregulēt dziļu Ukrainas valsts iekšienē valdošu krīzi," Lavrovs sacīja žurnālistiem.
Viņš uzsvēra, ka produktīvāks ceļš, "jēgpilnāks ceļš ir sākt dialogu ar to savas tautas daļu, kas pilnībā tika ignorēta, kad tika īstenots valsts apvērsums".
"Cita ceļa nav. Tikai konstitūcijas reforma, ņemot vērā visus reģionus, visus politiskos spēkus, Ukrainā varētu dot pareizo toni. Un tieši tādu reformu sākt šā gada aprīlī Ukrainas valdība apņēmās sanāksmē Ženēvā," Krievijas ārlietu ministrs atgādināja par starptautiskā konferencē panākto vienošanos, kas gan rezultātus nedeva.
Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko sadarbību ar NATO redz kā atbalstu attiecībās ar Krieviju un tās kaujiniekiem Ukrainas austrumos.
Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins pirms balsojuma Augstākajā Radā, kurš valsts jauno, stratēģisko virzienu, pārliecinoši atbalstījis, uzsvēris, ka Ukraina turpina ceļu pretī Rietumiem un Eiropai. „Tas mūs vedīs pretī integrācijai Eiropā un Eiroatlantiskajā telpā,” viņš teica.
Ukraina neitralitātes statusu pieņēma 2010. gadā pēc Krievijas spiediena. Tas nozīmē, ka Ukrainai nebija tiesību un iespēju iesaistīties militārās aktivitātēs. Ar likumu noteiktais statuss liedza Ukrainai kļūt par dalībvalsti militārās aliansēs, proti, NATO.
Jaunā likuma pavadvēstulē teikts, ka Ukrainas neitralitātes statuss izrādījies neefektīvs valsts drošības garantēšanai un atteikšanos no ārpus militāriem blokiem esošās valsts statusa izraisījusi Krievijas politika pret Ukrainu.
"Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu, tās veiktā nelikumīgā Krimas Autonomās Republikas aneksija, tā saucamā hibrīdkara rīkošana pret mūsu valsti, militārā iejaukšanās Ukrainas austrumu reģionos, pastāvīgs militārs, politisks, ekonomisks un informatīvs spiediens no Krievijas puses nosaka nepieciešamību meklēt efektīvākas garantijas Ukrainas neatkarībai, suverenitātei, drošībai un teritoriālajai vienotībai," teikts likuma pavadvēstulē.
Vēl pirmdienas vakarā Porošenko ārvalstu vēstniekiem Ukrainā pauda, ka Ukraina „cīnās par savu neatkarību, teritoriālo integritāti un vienotību, un cīņa ir kļuvusi par noteicošo faktoru mūsu attiecībās ar pasauli”.
Ārpusbloku statusa atcelšana ļaus Kijevai sākt nepieciešamās procedūras dalības pieteikšanai NATO, ja tā pieņems šādu lēmumu. Porošenko gan iepriekš norādījis, ka var paiet vismaz seši gadi, līdz tiks izpildītas NATO un arī Eiropas Savienības prasības. Viņš arī solījis sarīkot referendumu par Ukrainas iestāšanas transatlantiskajā aliansē.
Tikmēr Krievija nekad nav slēpusi savu nepatiku pret Ukrainas vēlmi tuvināties Rietumiem. Bez Lavrova kritiku paudis arī Krievijas pārstāvis Andrejs Keļins Eiropas drošības un sadarbības organizācijā. „Tas ir mums nedraudzīgs solis,” viņš paudis.
Savukārt Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs savā „Facebook” kontrā brīdinājis, ka šis Ukrainas parlamenta balsojums radīs „negatīvas sekas”. „Būtībā Ukrainas pieteikums dalībai NATO padarīs Ukrainu par Krievijas militāro oponentu,” akcentēja Medvedevs.
NATO gan norādījusi, ka Ukrainas iespējamā pievienošanās NATO būtu gadiem ilgs process.
Ukrainas ārpolitika un iekšpolitika ievērojami sāka mainīties līdz ar pagājušā gada novembri. Tad Kijevā sākās Maidana notikumi, kuru iznākumā amatu un valsti pameta toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs.
Savukārt Krievija uzreiz pēc ziemas olimpiskajām spēlēm iesūtīja savu karaspēku Krimā, kuru martā anektēja. Sākot ar aprīli, Ukrainas austrumos – Doņeckas un Luhanskas apgabalos – notiek kaujas starp Krieviju atbalstošajiem kaujiniekiem un Ukrainas armiju. Pēdējās nedēļās sadursmes gan ir rimušas.
