Savukārt ukraiņu premjers atzinis, ka valsts atjaunošanai būs nepieciešami vairāki desmiti gadu.
Krima atgriezīsies Ukrainas jurisdikcijā vēl pirms tam, kad par Krievijas prezidentu būs kļuvis Aleksejs Navaļnijs. Ar šādu paziņojumu klajā nācis Ukrainas pretterorisma centra pārstāvis Andrejs Lisenko, tādējādi reaģējot uz Navaļnija izteikumiem par to, ka gadījumā, ja viņš tiks ievēlēts par Krievijas prezidentu, Krima Ukrainai atdota netiks. Lisenko norādījis, ka līdz brīdim, kad Navaļnijs varētu kļūt par Krievijas prezidentu, Krimas jautājums noteikti jau būs atrisināts.
Aleksejs Navaļnijs intervijā radiostacijai „Eho Moskvi” bija izteicies, ka Krima neesot nekāda sviestmaize, lai to atdotu te vienam, te otram. Savukārt vēl viens no Krievijas opozīcijas politiķiem Boriss Ņemcovs šādu Navaļnija nostāju raksturojis kā viņa kā politiķa nepieciešamību atbalstīt un apmierināt Krievijas iedzīvotāju lielākās daļas viedokli.
Krimas un Ukrainas jautājums piektdien skarts arī Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko preses konferencē Krievijas masu saziņas līdzekļiem. Piecarpus stundu ilgajā preses konferencē Lukašenko norādīja, ka revolūcijā Ukrainā ir vainojams tikai Ukrainas bijušais prezidents Viktors Janukovičs. Savukārt Krimas pievienošanā Krievijai visvairāk ir vainojama tieši Ukrainas jaunā vadība, jo tā par savu teritoriju nav cīnījusies.
„Kāpēc jūs to atdevāt Krievijai bez neviena šāviena? Tas nozīmē, ka jūs to neuzskatījāt par savu teritoriju. Tas ir pluss Krievijai. Otrkārt, kāpēc jūs savu revolūciju pavērsāt pret mūsu cilvēkiem - pret Krievijas un Baltkrievijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, aizliedzot viņiem viņu dzimto valodu. Jums citu problēmu nebija? Un treškārt - jūs gribējāt Krimā izvietot NATO spēkus? Jūs zināt mūsu nostāju. Tāpēc meklējiet iemeslus paši sevī, nevis Krievijā. Kā minimums, jūs devāt iemeslu pievienot Krimu Krievijas Federācijai. Jūs tajā esat vainojami, nevis Krievija!” spriedis Baltkrievijas līderis.
Vienlaicīgi Lukašenko norādījis, ka, lai arī Krievija ir milzīga valsts, Krimas pievienošana tai izmaksās ļoti daudz. Turklāt, tuvojoties ziemai, situācija pussalā būs vēl smagāka. Un Krievija to ļoti labi apzinoties, tāpēc, lai arī politiķi nevēloties zaudēt savu seju, vēl arī Ukrainas austrumu reģiona pievienošana Krievijai esot faktiski neiespējama.
No otras puses, Baltkrievijas prezidents aicinājis uz Ukrainā notiekošo skatīties mierīgi, īpaši politiskajā jomā. Galvenokārt tāpēc, ka tieši pēc nedēļas Ukrainā gaidāmas parlamenta vēlēšanas un pirms tām politiskā situācija burbuļo jebkurā valstī. Varbūt, vienīgi izņemot Baltkrieviju.
Runājot par priekšvēlēšanu kampaņu Ukrainā, jāpiemin kāds premjerministra Arsēnija Jaceņuka šīsdienas izteikums. Viesojoties Poltavā, Jaceņuks atzinis, ka pēc Krievijas agresijas beigām Ukrainas pilnīgai atjaunošanai būs nepieciešami vairāki desmiti gadu.
Jau ziņots, ka Krievija anektēja Krimu un Sevastopoli - to atbalstīja Krievijas Dome, kā arī prezidents Vladimirs Putins, parakstot par to vienošanos ar Krimas un Sevastopoles līderiem.
Referendumu, kuru Krievija sauc par pamatu abu teritoriju pievienošanai Krievijai, starptautiskā sabiedrība neatzīst. Līdz ar to, noraidot arī agresiju pret Ukrainu, starptautiskā sabiedrība pret Krieviju ieviesusi sankcijas.
