Ukraina apņēmības pilna ar rietumvalstu bruņojumu turpināt uzbrukt Krievijas pozīcijām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pēc otrdien notikušajiem sprādzieniem Krievijas okupētajā Krimas pussalā Ukraina paziņojusi, ka tās bruņotie spēki turpinās uzbrukumus iebrucēju pozīcijām un noliktavām, tostarp izmantojot rietumvalstu piegādātos precīzas darbības ieročus. No Ukrainas kontrolētajām Melnās jūras ostām turpina eksportēt lauksaimniecības produkciju, taču atklājies, ka viena no kravām, iespējams, ir nonākusi pie Krievijas sabiedrotās – Sīrijā. 

Ukraina apņēmības pilna ar rietumvalstu bruņojumu turpināt uzbrukt Krievijas pozīcijām
00:00 / 03:27
Lejuplādēt

Krievija turpina ar raķetēm apšaudīt civilos objektus 

Ukrainas apgabali trešdien piedzīvojuši kārtējos postošos Krievijas raķešu uzbrukumus civilajiem objektiem. Vismaz četri cilvēki ievainoti Odesas apgabalā, kur apšaudīta atpūtas bāze. Uzbrukuma vietā izcēlās ugunsgrēks, kuru ugunsdzēsējiem izdevās apdzēst. Glābšanas darbi ritēja piecas stundas, un strādāja vairāk nekā 40 ugunsdzēsēji. Pēc Ukrainas glābšanas dienestu datiem, Odesas atpūtas bāzē iznīcinātas septiņas atpūtas kompleksa ēkas, bet bojātas 15.

Mikolajivā vairākas raķetes trāpīja universitātes ēkai. Uzbrukumā neviens cilvēks nav cietis, bet ēkai ir nodarīti būtiski postījumi. Krievijas karaspēks apšaudījis arī vairākas apdzīvotās vietas Dnipropetrovskas apgabalā, nodarot bojājumus vairākām dzīvojamām ēkām, gāzes cauruļvadam un ražotnēm.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievijas spēki mērķtiecīgi ar artilēriju un raķetēm apšauda civilos objektus Ukrainā, lai pilnībā iznīcinātu ukraiņu dzīves telpu un māju sajūtu.

Otrdienas sprādzieni Krimā – iemesli aizvien neskaidri 

Joprojām tiek apspriesti otrdien notikušie sprādzieni munīcijas noliktavā okupētās Krimas pussalas Džankojas rajonā. Rezultātā – nodarīti arī postījumi dzelzceļam. Ukraina izteikusies, ka dzelzceļa satiksme starp Krimu un kontinentālo Ukrainu vairs nepastāv.

Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka sprādzienu iemesli bija diversija. Savukārt Federālais drošības dienests trešdien paziņoja, ka Džankojā un Jaltā ir arestēti seši Krievijā aizliegtās organizācijas "Hizb ut-Tahrir" sekotāji, kurus apsūdz "teroristu šūniņas izveidošanā". Dienests neatklāja, vai aizturēšanas ir saistītas ar Krimā notikušajiem sprādzieniem.

Zelenskis: Netuvojieties Krievijas militārajiem objektiem

Sprādzienu okupētajā Krimā militārajos objektos varētu būt arvien vairāk, tā brīdinājis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā aicinājis cilvēkus īslaicīgi okupētajās teritorijās netuvoties militārajiem objektiem. 

"Es lūdzu visus mūsu cilvēkus Krimā, citos valsts dienvidu reģionos, okupētajās Donbasa un Harkivas reģiona teritorijās būt ļoti uzmanīgiem. Lūdzu netuvojieties Krievijas armijas militārajiem objektiem un tām vietām, kur viņi glabā munīciju un aprīkojumu, viņu militārajiem komandpunktiem. Sprādzienu iemesli okupētajās teritorijās var būt dažādi, ļoti dažādi. To skaitā, citējot pašus okupantus, neuzmanība.

Bet visiem sprādzieniem ir vienas sekas – okupantu loģistikas ķēžu, munīcijas, aprīkojuma un štābu iznīcināšana. [Tas] glābj mūsu cilvēku dzīvības.

Jo mazāk iespēju okupantiem būs darīt ļaunu un nogalināt Ukrainas iedzīvotājus, jo ātrāk mēs ar mūsu zemes atbrīvošanu beigsim šo karu," norādīja Zelenskis. 

Ukraina: Triecieni pa Krievijas spēku pozīcijām un munīcijas noliktavām turpināsies

Savukārt Ukrainas puse norādījusi uz Krievijas spēku vājajām spējām Krimā. Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji ir paziņojuši, ka triecieni pa Krievijas spēku pozīcijām un munīcijas noliktavām turpināsies, tostarp arī okupētajā Krimā, apgrūtinot iebrucēju spējas apgādāt savas vienības okupētajos Ukrainas dienvidu rajonos.

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs intervijā raidsabiedrības "Amerikas balss" ukraiņu redakcijai paziņojis, ka Ukrainas bruņotie spēki drīkst izmantot rietumvalstu piegādātās augstas precizitātes raķešu sistēmas, lai uzbruktu Krievijas okupētajām teritorijām. 

"Mums ir vienošanās ar ASV, ka mēs neizmantosim ieročus, kurus ir piegādājuši amerikāņi un citi partneri, uzbrukumiem Krievijas Federācijas teritorijā. Bet, ja mēs runājam par Ukrainas īslaicīgi okupētajām teritorijām, kur atrodas ienaidnieks, par to deokupāciju, tad attiecīgi mums šādu ierobežojumu nav," sacīja Reznikovs.

Ministrs arī kategoriski noliedza Krievijas regulāros paziņojumus, ka ir iznīcinātas vairākas Ukrainas rīcībā esošās reaktīvās artilērijas raķešu iekārtas "Himars".

"Labības koridori" strādā, bet pirmā krava varētu būt nonākusi pie Krievijas sabiedrotās Sīrijas

Vismaz pagaidām sekmīgi darbojas pirms gandrīz mēneša izveidotais jūras koridors Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportam. Trešdienas rītā no Odesas un Čornomorskas ostām Melnajā jūrā izbraukuši vēl četri kuģi ar saulespuķu miltu, saulespuķu eļļas un kukurūzas kravām.

Apvienoto Nāciju Organizācija ziņoja, ka kopš augusta sākuma no Ukrainas pāri Melnajai jūrai eksportēts vairāk nekā pusmiljons tonnu graudu produktu.

Atklātībā nonākuši satelītu attēli, kas liecina, ka pirmā no Ukrainas ostām izvestā graudu krava varētu būt nonākusi Tartūsas ostā Sīrijā, kas ir Krievijas sabiedrotā. 1. augustā Odesas ostu atstāja zem Sjerraleones karoga kuģojošais beramkravu kuģis "Razoni", kam ar 26 000 tonnu kukurūzas vajadzēja doties uz Libānu. Taču labība tā arī nenonāca Libānā, jo turienes uzpircējs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka atsakās no kravas. 

Kopš pagājušās nedēļas beigām nebija zināma "Razoni" atrašanās vieta, jo kuģim bija atslēgta automātiskā identifikācijas sistēma, kas ļauj tiešsaistē izsekot tā pārvietošanos.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti