“Šo plašsaziņas līdzekļu mērķis ir sistemātiski aizpildīt Ukrainas informatīvo telpu ar materiāliem, kas ir Krievijas Federācijas ārpolitikas interesēs. Vai tā ir žurnālistika? Es tā nedomāju,” paziņoja drošības dienesta izmeklētājs Andrejs Prosņaks.
Tāpat aģentūras mērķis, pēc izmeklētāja vārdiem, bija “sniegt informāciju Krievijas prezidentam. Jūs jau zināt, ka Krievija ir agresors, un atbalsts šīs valsts interesēm Ukrainā ir atbalsts ārvalstij veikt valsts sagrābšanu”.
Ukrainas Drošības dienesta pārstāvji informēja, ka Višinskis 2014. gadā devies uz Krimu, lai gatavotu musinošas reportāžas. Žurnālists arī sadarbojies ar Krievijas atbalstītajiem teroristu grupējumiem Austrumukrainā un saņēmis no Maskavas dāsnu finansējumu - aptuveni 53 000 eiro mēnesī.
Savukārt Višinskis oficiālās Kijevas rīcību nodēvēja par uzbrukumu vārda un izteiksmes brīvībai. Izmeklētāji secinājumus arī esot izdarījuši tikai no dažiem publiskotajiem materiāliem.
Arī Krievijas amatpersonas paziņojušas, ka nepieļaus uzbrukumus savas valsts medijiem. Prezidenta preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs brīdināja, ka Maskava var spert atbildes soļus.
KONTEKSTS:
Krimas Autonomo Republiku pēc neatzītā referenduma Krievija faktiski anektēja 2014.gadā. Putins un citas augstas Krievijas amatpersonas sākotnēji vairākkārt kategoriski noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā pirms šī referenduma, taču vēlāk tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri.
Bet 2014. gada aprīlī sākās sadursmes Ukrainas austrumos, kas ilgst joprojām par spīti starptautiskās sabiedrības centieniem atrisināt prokrievisko separātistu un oficiālās Kijevas konfliktu.
