Ukrainā aizvadīta viena no pēdējā laika asiņainākajām dienām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Aizvadītās diennakts laikā Ukrainā notikušas vienas no intensīvākajām apšaudēm kopš Minskas vienošanās parakstīšanas, trešdien paziņoja Ukrainas Drošības padome. Bojā gājuši astoņi karavīri. Par apšaudēm Kijeva apsūdz separātistus. Par bojāgājušiem ziņo arī prokremliskie kaujinieki. 

Atkal metot šaubu ēnu uz Minskas vienošanos izpildi, Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome trešdien paziņoja, ka pēdējo 24 stundu laikā bojā gājuši astoņi karavīri, bet vēl 16 ievainoti. Tā gan neprecizēja, kur notikušas smagākās apšaudes.

Tomēr padome norādīja, ka pēdējās dienas laikā piedzīvotas „ vienas no intensīvākajām Ukrainas teritorijas apšaudēm kopš Minskas vienošanās” par pamieru parakstīšanas februārī. Tā arī pauda, ka tas ir „pierādījums kārtējam Krievijas un tās marionetes mēģinājumam sagraut Minskas vienošanos un atsākt aktīvus militāros” uzbrukumus.

Arī prokremliskie separātisti ziņoja par divu kaujinieku un civiliedzīvotāja nāvi apšaudēs Ukrainas austrumos.

Kijeva un rietumvalstis apsūdz Krieviju par separātistu militāru atbalstīšanu, ko Maskava noliedz.

Par spīti tam, ka apšaudes turpinās, pamiers joprojām ir spēkā.

Ukrainas prezidents Petro Porošneko aizvadītajā piektdienā atzina, ka telefonkonferencē ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu abi viņu aicinājuši nodrošināt daļēju pašpārvaldi prokremliskajiem separātistiem valsts austrumos.

Merkele un Olands uzskata, pamiers var tikt izglābts, ja Ukraina pieņems konstitucionālās izmaiņas, kurās būs atrunātas separātistu tiesības kontrolēt viņu sagrābtās teritorijas pārejas periodā uz trim gadiem, norāda aģentūra AFP. Otrdienas, 14.jūlija, vakarā šo pašu nostāju abi pauda Ukrainas parlamenta spīkerim Volodimiram Groismanam.

Trešdien vizītē Kijevā ieradusies arī ASV Valsts sekretāra vietniece Viktorija Nulanda, lai tiktos ar parlamenta spīkeri. Gaidāms, ka notiks sarunas arī ar prezidentu Porošenko un premjerministru Arsēniju Jaceņuku.

Jau vēstīts, ka Ukraina aicināja Krieviju pārtraukt atbalstu prokrieviskajiem separātistiem  Donbasā, kuri pērn pavasarī pasludināja neatzītās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas, un kopš tā laikā reģionā notiek militārais konflikts. Ar rietumvalstu starpniecību februārī Minskā panākta vienošanās par krīzes mierīgu noregulējumu, taču par spīti tam sadursmes turpinās, un Kijeva iepriekš pat pieļāva, ka separātisti  gatavojas jaunai ofensīvai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti