„Grūti pašiem tikt galā laikā, kad pie robežas ir līdz zobiem apbruņota kodollielvalsts, kas īsteno militāru agresiju,” paziņoja Jaceņuks.
Tāpēc valstij esot nepieciešams starptautisks finansiāls atbalsts. „Mēs aicinām sasaukt starptautisku palīdzības konferenci, kurā apspriestu Ukrainas atjaunošanas plānu,” teica Ukrainas valdības vadītājs.
Jaceņuks īpaši uzsvēra, ka tā nav naudas lūgšana, bet gan vēlme pēc divpusējas sadarbības.
„No vienas puses tā ir valsts finansiālā stabilizācija un valsts atdzimšana. No otras puses – Ukraina ir liela valsts un izdevīga vieta investīcijām,” sacīja Jaceņuks.
Jau vēstīts, ka pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
20.septembrī Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru drošības zonu Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus, taču pamiers regulāri tiek pārkāpts.
