ĪSUMĀ:
- Ukraina aicina pasludināt Krievijas prezidentu Putinu par kara noziedznieku.
- Krievijas bruņotie spēki Ukrainā notiekošā kara laikā ir sašāvuši ar raķetēm trīs kuģus.
- ASV izveidojušas īpašu grupu, kas meklēs un arestēs Krievijas elites un oligarhu aktīvus.
- ASV izlūkdienestu dati liecina, ka karā Ukrainā gājuši bojā aptuveni 7000 Krievijas karavīru.
- Krievijas karā Ukrainā dzīvību zaudējuši 108 bērni, informēja Ukrainas ģenerālprokurora birojs.
- Apšaudēs Čerņihivā vienas diennakts laikā vien gājuši bojā 53 civiliedzīvotāji.
Doties uz teksta tiešraides sākumu.
17.03.2022 23.51
Vairāki bijušie un esošie Eiropas politiķi lūdz vēlreiz atvērt pieteikumu iesniegšanu Nobela Miera prēmijai, lai tai varētu pieteikt arī Ukrainas tautu un prezidentu Volodimiru Zelenski.
Vēstule datēta ar 11. martu, bet par to kļuva zināms tikai šodien, vēsta "Meduza". Tajā rakstīts, ka demokrātijām ir pienākums stāties pretī autoritārismam un atbalstīt cilvēkus, kuri cīnās par demokrātiju un tiesībām pašiem pārvaldīt savu zemi.
"Mēs ticam, ka šis ir laiks, lai parādītu Ukrainas tautai, ka pasaule ir viņu pusē," rakstīts vēstulē.
Pieteikumu termiņš bija 31. janvāris, bet vēstules autori lūdz to noteikt līdz 31. martam.
17.03.2022 23.33
Lietuvas ziemeļos ceturtdien apgāzās autobuss ar ukraiņu bēgļiem, un avārijā 10 cilvēki tika ievainoti, ziņo LETA, atsaucoties uz Ukrainas ziņu aģentūras "Ukrinform" paziņojumu.
"Pie Pasvales pilsētas Lietuvā apgāzās autobuss ar 53 sievietēm un bērniem, kas bēga no kara Ukrainā. Viņi brauca uz Somiju," teikts paziņojumā.
Pasvale ir rajona centrs Panevēžas apriņķī, Latvijas robežas tuvumā.
17.03.2022 22.47
ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens piekrīt prezidenta Džo Baidena teiktajam, ka Ukrainā pastrādāti kara noziegumi, vēsta BBC.
Viņš norādīja, ka ASV eksperti dokumentē un izvērtē iespējamos kara noziegumus Ukrainā. Pēc Blinkena teiktā, ir "grūti secināt, ka Krievija dara ko citu", ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus.
Blinkens papildināja, ka nav redzējis jēdzīgus Krievijas centienus pārtraukt karu ar diplomātiskiem līdzekļiem.
17.03.2022 22.42
Jaunzēlande ieviesusi jaunas sankcijas pret Krieviju, atsaucoties uz aģentūru "TASS", vēsta "Meduza".
Valsts iesaldēs Vladimira Putina un 12 Drošības padomes locekļu īpašumus, ja tie tiks atrasti.
17.03.2022 22.26
Pasaules Veselības Organizācija (PVO) lūdz ANO Drošības padomi steidzami panākt pamieru Ukrainā.
"It kā ar Covid-19 nepietiktu. Šāds postošs karš ir bīstams pasaulei," ceturtdien sacīja PVO ģenerāldirektors Tedross Adanoms Gebrejesuss.
PVO ir apstiprinājusi 43 uzbrukumus veselības aprūpei kara plosītajā valstī. Tajos nogalināti vismaz 12 cilvēki, tostarp veselības aprūpes darbinieki, un 34 ievainoti.
"Jebkurā konfliktā uzbrukums veselības aprūpei ir starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums. Tie atņem cilvēkiem steidzami nepieciešamo aprūpi un sagrauj jau tā saspringtās veselības sistēmas," uzsvēra PVO ģenerāldirektors.
Viņš sacīja, ka uzbrukumi Ukrainā jau ir izraisījuši nopietnus traucējumus veselības aprūpes pakalpojumos un piekļuvē pamata precēm. Sekas "atbalsosies gadiem vai gadu desmitiem".
17.03.2022 22.15
Notikumu attīstības scenāriji Ukrainas pilsētā Mariupolē, kuru aplenkuši Krievijas spēki, diemžēl pašlaik ir ļoti negatīvi, intervijā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sacīja militārais analītiķis, atvaļinātais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Igors Rajevs.
Krievijas spēku atkāpšanās nozīmētu pilsētas apšaudi ar aviāciju, bet humānos koridorus neļauj izveidot abu pušu gatavība cīnīties līdz galam.
17.03.2022 21.58
ASV prezidents Džo Baidens Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nodēvējis par "asinskāru diktatoru", atsaucoties uz aģentūru DPA, vēsta LETA.
"Šī republika ir nostājusies vienoti pret asinskāru diktatoru, īstu rīkļurāvēju, kas ved nekrietnu karu pret Ukrainas tautu," sacīja prezidents, piebilstot, ka Putins maksā augstu cenu par savu agresiju.
Ar Krievijas sākto karu "vēsture ir pavērsiena punktā", sacīja Baidens, norādot, ka šādi brīži tiek pieredzēti reizi vairāku paaudžu laikā.
17.03.2022 21.29
Ārsts Valērijs Drengars vienā no Mariupoles slimnīcām, kas joprojām strādā, izrādīja morgu “Associated Press” žurnālistiem: “Tas ir jaundzimušais. Šie ir aizvakar ievainotie, bija vēl dzīvi, bet glābt neizdevās. Pavisam vēl mazulītis. Pie visa pierod... Pēc tam vakarā neiziet no prāta. Iesim, kamēr nešauj. Šos visus neizdevās izglābt.”
Slimnīca ir vienlaikus pirmās palīdzības sniegšanas centrs apšaudēs un aviācijas triecienos ievainotajiem, dzemdību nams un pagrabā arī morgs.
17.03.2022 20.09
Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēsta, ka Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem.
Sevišķi smaga situācija ir Mariupoles pilsētā, kur civilā infrastruktūra ir gandrīz pilnībā nopostīta.
17.03.2022 19.13
Kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau 3,17 miljoni bēgļu, galvenokārt sievietes un bērni. Taču iedzīvotāju kustība notiek arī pretējā virzienā. Ukrainas Robežsardzes dienests vēsta, ka kopš kara sākuma Ukrainā atgriezušies ap 320 000 cilvēku, galvenokārt vīrieši, kas gatavi iesaistīties dzimtenes aizstāvēšanā pret Krievijas uzbrukumu.
“Mūsu puiši nepadodas, tādēļ viņiem nepieciešama palīdzība. Mums jācīnās par savu valsti. Ukrainai jābūt brīvai, tāpat kā visiem cilvēkiem,” stāsta kāds ukrainis, kurš ieradies no Polijas.
❗️Понад 320 тисяч громадян України, переважна більшість з яких чоловіки, повернулися додому з початку відкритої збройної агресії росіі проти України.
— Держприкордонслужба (@DPSU_ua) March 17, 2022
«Наші хлопці не здаються, тому потрібно допомагати, потрібно воювати за нашу країну. Україна повинна бути вільною, як і всі люди» pic.twitter.com/FH4DvXO7ar
17.03.2022 18.43
Krievijas okupācijas spēku apšaudīto Ukrainas pilsētu Mariupoli līdz šim ar privāto autotransportu izdevies pamest ap 30 000 iedzīvotāju, vēsta pilsētas pašvaldība.
Taču pilsētā vēl palikuši vairāk nekā 350 000 cilvēku, kam nākas slēpties pagrabos un bumbu patvertnēs. Mariupoles pašvaldība vēsta, ka katru dienu Krievijas okupācijas spēki nomet uz pilsētas 50 līdz 100 bumbu.
Lielākā daļa pilsētas dzīvojamo ēku ir nopostītas. Trešdien bombardēšanā tika nopostīts pilsētas Drāmas teātris, kura bumbu patvertnē slēpās simtiem cilvēku. Joprojām tiek precizēta informācija par šajā uzbrukumā cietušajiem.
17.03.2022 17.34
Čehijas premjers Petrs Fiala paziņojis, ka Čehijā jau ieradušies ap 270 000 bēgļu no Ukrainas un tas ir tuvu maksimālajam skaitam, ko Čehija ir spējīga uzņemt. Čehijā ir 10,7 miljoni iedzīvotāju.
17.03.2022 17.04
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs uzrunā Eiropas Parlamenta deputātiem aicinājis pasludināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.
Reznikovs norāda, ka ASV prezidents Džo Baidens jau ir nosaucis Putinu par “kara noziedznieku”. Arī Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa atzinusi, ka ir ļoti spēcīgi pierādījumi, kas liek veltīt Putinam šādu apzīmējumu.
Reznikovs norāda, ka Putina vadībā pret Ukrainu tiek īstenots nevis vienkārši karš, bet gan valsts atbalstīts terorisms.
Reznikovs atkārtojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumu pēc iespējas ātrāk ieviest lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas.
“Jo ilgāk jūs vilcināsieties, jo mūsu bērni un mazbērni jūs uzskatīs par līdzvainīgiem šajā noziegumā,” uzsver Reznikovs.
17.03.2022 16.42
Krievijas okupācijas spēku uzbrukumā Harkivas apgabala Merefas pilsētai nogalināts 21 cilvēks, 25 cilvēki ir ievainoti, no tiem 10 ir smagā stāvoklī, vēsta Ukrainas varasiestādes.
Krievijas okupanti ar artilēriju apšaudīja Merefas pilsētu, uzbrukumā sagrauts pilsētas kultūras nams un vidusskola.
17.03.2022 16.30
Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija “Human Rights Watch” vērsusies pie Ukrainas ar aicinājumu pārtraukt publicēt video, kuros redzama sagūstīto Krievijas karavīru pratināšana.
“Human Rights Watch” uzsver, ka karagūstekņu publiska izrādīšana, it sevišķi viņu iebiedēšana un pazemošana, ir pretrunā Ženēvas konvencijām, kas pieprasa, lai pret karagūstekņiem izturētos ar cieņu.
Ukrainas Iekšlietu ministrijas padomnieks Viktors Andrusivs paziņojis: “Mēs esam apņēmušies ievērot Ženēvas konvencijas un esam uzdevuši visām vienībām ar cieņu izturēties pret visiem gūstekņiem.”
17.03.2022 15.56
Holivudas zvaigzne un bijušais Kalifornijas štata gubernators Arnolds Švarcenegers nācis klajā ar vēstījumu Krievijas tautai un krievu karavīriem.
Švarcenegers uzsver, ka vienmēr ļoti cienījis krievu tautu; viņš atceras, ka bērnībā apbrīnojis krievu svarcēlāju Juriju Vlasovu, kurš bijis viņa elks.
Švarcenegers uzsver, ka tagad Krievijas varoņi ir cilvēki, kas iziet ielās, lai protestētu pret karu Ukrainā.
“Šis nav Krievijas tautas karš. Šis nav karš, lai aizstāvētu Krieviju, kā to darīja jūsu vectēvi un vecvectēvi. Šis ir nelikumīgs karš,” secina Švarcenegers.
I love the Russian people. That is why I have to tell you the truth. Please watch and share. pic.twitter.com/6gyVRhgpFV
— Arnold (@Schwarzenegger) March 17, 2022
Krievijas armijas karavīriem Švarcenegers atgādina par savu tēvu Gustavu, kurš nacistu armijas rindās piedalījies uzbrukumā Ļeņingradai. Švarcenegers atceras, ka vēlāk tēvs līdz mūža galam nožēlojis savu līdzdalību šajā karā. Švarcenegers aicina krievu karavīrus mācīties no šīm kļūdām un nekarot pret Ukrainas tautu.
17.03.2022 14.42
Lietuvas parlaments ceturtdien nobalsojis par aizsardzības budžeta palielināšanu par 298 miljoniem eiro, lai tas sasniegtu 2,52% no iekšzemes kopprodukta. Līdz šim Lietuvas aizsardzības budžets bija nedaudz virs 1,2 miljardiem eiro jeb 2,05% no iekšzemes kopprodukta, ziņo LRT.lt.
Par aizsardzības budžeta palielināšanu nobalsoja 123 deputāti, neviens nebija pret un neviens neatturējās.
17.03.2022 13.35
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde vēsta, ka Sīrijas prezidents Bašars el Asads esot apsolījis piegādāt 40 000 algotņu, kas Krievijas pusē varētu cīnīties Ukrainā.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu iepriekš bija izteicies par 16 000 “brīvprātīgo” no Tuvo Austrumu reģiona, kas pauduši gatavību cīnīties Donbasā.
Sīrijas algotņiem tiekot solīts, ka viņiem nevajadzēs karot, tikai pildīt policejiskas funkcijas Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā. Taču algotņu vidū izplatījušās ziņas, ka Krievija viņus plāno iesaistīt karadarbībā Ukrainā, kas esot mazinājis sīriešu “kaujas garu”.
Ukrainas izlūki arīdzan vēsta, ka daļa sīriešu nosūtīšanu uz Krieviju un Baltkrieviju uztver kā iespēju dezertēt, lai pēc tam nelegāli mēģinātu iekļūt Eiropas Savienības valstu teritorijā.
17.03.2022 13.13
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve, Kremļa propagandas un melu izplatītāja Marija Zaharova apgalvo, ka daudzās video liecības par postījumiem, ko Krievijas okupācijas spēki ir nodarījuši Ukrainas pilsētām, esot viltojums.
“Krievijas bruņotie spēki nebombardē pilsētas; par to visiem ir labi zināms. Lai arī cik videorullīšu nesamontētu NATO struktūrās, lai arī kādus video un foto viltojumus neizplatītu, patiesība vienalga nāks gaismā,” apgalvo Kremļa melu izplatītāja Zaharova.
«Российские вооружённые силы не бомбят города, и об этом всем хорошо известно. Сколько бы роликов в структурах НАТО не монтировали, сколько бы видеонарезок и фотофейков сейчас бы ни было вброшено, правда всё равно пробьётся», — Мария Захарова о «спецоперации». pic.twitter.com/TaIBQN22xH
— Андрей Пивоваров (@brewerov) March 17, 2022
Krievijas augstākās amatpersonas jau kopš kara sākuma noliedz pat acīmredzamus faktus, piemēram, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievija neesot uzbrukusi Ukrainai.
17.03.2022 12.53
Eiropas Savienība un Lielbritānija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ieviesa sankcijas arī pret Krievijas miljardieriem, koncerna “Alfa Group” īpašniekiem Mihailu Fridmanu un Pjotru Avenu.
Londonā dzīvojošais Fridmans sniedzis interviju izdevumam “Bloomberg Businessweek”, kurā apgalvo, ka viņam un citiem Krievijas oligarhiem neesot nekādu iespēju ietekmēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumus.
“Ja kāds Eiropas Savienībā domā, ka es varu aiziet pie Putina un pateikt, lai pārtrauc karu, un viņš mani paklausīs, tad viss ir slikti. Tas nozīmē, ka tie, kas pieņem šādus lēmumus [par sankcijām], neko nesaprot par Krieviju. Un tas ir bīstami,” uzskata Fridmans.
Fridmans, kura bagātība tiek lēsta uz 15 miljardiem dolāru, apgalvo, ka viņam neesot ne jahtas, ne privātās lidmašīnas, tikai mājas Maskavā un Londonā, kā arī dzīvoklis vecākiem Latvijā.
17.03.2022 12.14
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis arī uzrunā Vācijas parlamentā aicināja ieviest virs Ukrainas lidojumu aizliegumu zonu. Atsaucoties uz bijušā ASV prezidenta Ronalda Reigana teikto, Zelenskis aicinājis Vāciju palīdzēt nojaukt to sienu starp brīvību un nebrīvi, kuru Krievija pašlaik mēģina izveidot Eiropā. Pēc Zelenska vārdiem, laikā, kad Vācija aizbildinājās ar to, ka "Nord Stream 2" ir tikai ekonomisks projekts, faktiski tas kļuva par pamatu jaunajam karam un jaunajai sienai. Zelenskis izteicies, ka ar katru Ukrainā nokritušo aviobumbu vai lādiņu šī siena kļūst arvien lielāka.
Starp citu, šodien publiskotie jaunākie aprēķini liecina, ka Ukrainas karš atstās ļoti ievērojamu ietekmi uz Vācijas ekonomiku, un izaugsmes prognozes jau tagad tiek samazinātas uz pusi – izaugsme varētu būt vien aptuveni 2%.
17.03.2022 12.10
Oficiāli netiek atklāts, cik daudz Krievijas karavīru ir saņemts gūstā, taču uz laiku okupēto teritoriju reintergācijas lietu ministre Irina Vereščuka šodien paziņojusi, ka no šodienas ar karagūstekņu jautājumiem nodarbosies īpaši izveidots Nacionālais informācijas birojs.
17.03.2022 12.06
Ukrainas parlamenta deputāts Serhijs Taruta paziņojis, ka sabombardētā Mariupoles Drāmas teātra patvertne esot izturējusi, cilvēki esot dzīvi un jau sākusies drupu novākšana.
Kā ziņots, kopumā Mariupolē uzbrukumu laikā ir bojā gājuši vairāk nekā 2000 civiliedzīvotāju. Šie ir oficiāli reģistrētie vietējo varas iestāžu sniegtie dati. Apvienoto Nāciju Organizācija gan min daudz mazāku bojā gājušo skaitu – aptuveni 800 visā Ukrainā.
17.03.2022 11.26
Lietuvas Seims šodien vienbalsīgi pieņēmis rezolūciju, kas aicina Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas. Seima paziņojumā norādīts, ka tas nepieciešams, lai izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.
The @LRSeimas unanimously adopted a resolution calling on the @UN to take immediate action to secure a no-fly zone over #Ukraine to stop the mass deaths of civilian. #Lithuania pic.twitter.com/JbMVWnmhoe
— Seimas | #StandWithUkraine (@LRSeimas) March 17, 2022
Sagaidāms, ka jau šovakar ANO Drošības padome pulcēsies uz īpašu sanāksmi, kas veltīta tieši humānajiem jautājumiem Ukrainā.
17.03.2022 10.45
Šodien paredzēti deviņi humānie koridori, lai ļautu civiliedzīvotājiem pamest kauju plosītās Ukrainas pilsētas, paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. Sagaidāms, ka cita starpā turpinās darboties koridors no Mariupoles uz Zaporižju. To vakardienas laikā vien izmantojuši 1000 cilvēku, ziņo BBC.
17.03.2022 10.31
Krievijas spēku apšaudē Čerņihivā trešdien, 16. martā, gājuši bojā kopumā 53 iedzīvotāji, par Čerņihivas kara apgabala administrācijas vadītāja Vjašeslava Čausa sacīto ziņo Ukrainas medijs "Pravda.ua". Pēc Čausa teiktā, pretinieka spēki turpina apšaudīt civilo infrastruktūru.
"Ienaidnieks turpina mūsu apgabala centra apšaudes, iznīcinot civilo infrastruktūru. Mēs ciešam lielus zaudējumus. Vakar vien pilsētas morgos nonāca 53 krievu agresoru nogalinātie pilsētas iedzīvotāji. Par katru no mūsu pilsoņiem mēs atriebsimies un arī nogalināsim," teica Čauss.
17.03.2022 10.17
Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņojis, ka Krievijas karā Ukrainā dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu cietuši Kijivas un Harkivas apgabalā – attiecīgi 52 un 34, ziņo Ukrainas medijs "Interfax".
Krievijas spēku īstenotajās bombardēšanās un apšaudēs cietušas vairāk nekā 411 izglītības iestādes, no tām 63 ir pilnībā sagrautas. Tāpat apšaudītas vairāk nekā 11 ārstniecības iestādes, trīs rehabilitācijas centri, tostarp ir centrs bērniem ar īpašām vajadzībām.
Vienlaikus ģenerālprokurora birojs norādījis, ka šie dati par kara postījumiem nav pilnīgi, jo nav iespējams iepazīties ar situāciju vietās, kur notiek aktīva karadarbība vai arī kas nonākušas Krievijas spēku kontrolē.
17.03.2022 09.26
Eiropas Savienības dalībvalstu, ASV un Lielbritānijas līderiem vajadzētu apmeklēt Ukrainas galvaspilsētu, lai parādītu savu solidaritāti un savām acīm redzētu Krievijas kara nodarīto postu, aicinājis Polijas premjers Mateušs Moraveckis. Vācijas tabloīdā "Bild" šodien publicētā intervijā viņš norādījis, ka Vācijas kancleram Olafam Šolcam, Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, ASV prezidentam Džo Baidenam, Lielbritānijas premjerministram Borisam Džonsonam un citu rietumvalstu līderiem būtu jāapmeklē Kijiva un jāieskatās acīs tur esošajām sievietēm un bērniem, lai palīdzētu glābt viņu dzīvības un valsts neatkarību.
17.03.2022 09.19
Eiropas čempionāta valde nolēmusi neatļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un amatpersonām 2022. gada vasarā piedalīties kompleksajās vairāku sporta veidu sacensībās, kas risināsies Vācijas pilsētā Minhenē. Lēmumu organizatori pieņēma pēc konsultācijām ar deviņu sporta veidu starptautiskajām federācijām, kas iesaistītas Eiropas čempionāta norisēs.
"Mēs uzskatām, ka Krievijas un Baltkrievijas komandu dalība mūsu pasākumā nav pieņemama," 2022. gada Eiropas čempionāta valdes priekšsēdētāju Liboru Varhanīku citēja Eiropas čempionāta mājaslapā.
17.03.2022 08.43
Šodien situāciju Ukrainā apspriedīs Lielā septītnieka jeb G7 valstu ārlietu ministri. ASV, Lielbritānija, Francija un virkne citu valstu šodien ir pieprasījušas sasaukt arī ANO Drošības padomes sēdi, kas būtu veltīta Ukrainai. Uzmanības centrā būtu humanitārā krīze kara plosītajā valstī.
17.03.2022 08.40
Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis paziņojis, ka Ukrainā vairs nav tādas vietas, kurā nebūtu acīmredzamu kara draudu. Pēc viņa vārdiem, vairs nav tādu apgabalu, kur nav notikušas apšaudes vai kurās neatrastos diversantu grupas. Šāda situācija jau esot kļuvusi par pierastu lietu. Monastirskis uzsvēris, ka arī galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu.
17.03.2022 07.48
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis solījis, ka Ukrainas valsts palīdzēs atjaunot ikkatru nopostīto dzīvokli un māju. Viņš paudis cerību, ka valsti izdosies atjaunot pēc iespējas īsākā laikā, lai cik lieli arī būtu zaudējumi. Šajās dienās bieži vien ir izskanējis, ka līdz šim radītie zaudējumi jau pārsniedz pustriljonu dolāru.
Zelenskis, kurš vakar uzrunāja arī ASV Kongresu un kārtējo reizi prasīja slēgt gaisa telpu virs Ukrainas, arī norādījis, ka sarunas ar Krievijas delegācijas pārstāvjiem joprojām turpinās un pašlaik Krievijas puses nostāja jau izskatoties daudz reālistiskāka, taču savu mērķu sasniegšanai ir nepieciešama gan pacietība, gan laiks.
17.03.2022 07.45
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ir paziņojis, ka Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova atzīšanās, ka dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, tiks uzskatīti par pierādījumiem starptautiskajā tiesā. Kuleba arī uzsvēris, ka pašlaik Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par pastrādātajiem kara noziegumiem.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi lēmumu apturēt visu lietu izskatīšanu pret Krieviju, jo Krievija ir izslēgta no Eiropas Padomes. Lietu izskatīšana ir apturēta līdz brīdim, kamēr tiks noskaidroti Krievijas izslēgšanas juridiskā ietekme.
17.03.2022 07.40
Jaunākie dati liecina, ka triju nedēļu laikā Krievijas spēku pusē bojā gājušo skaits pārsniedz 13 500 militārpersonu. Tie ir Ukrainas puses sniegtie dati. Amerikāņu izlūkdienesti uzskata, ka daudz reālāks skaits varētu būt ap 7000. Salīdzinājumam – 20 gadu ilgajā karā Afganistānā, kas noslēdzās pērn, sabiedroto spēku vidū bija 3500 bojā gājušo.
Kā norādījuši Ukrainas ģenerālštāba pārstāvji, agresora valsts bruņotie spēki nav sasnieguši nevienu stratēģisko mērķi.
17.03.2022 07.06
Ukrainā notriektas Krievijas raķetes atlūzas Kijivā ietriekušās daudzstāvu namā, kā rezultātā māja daļēji sagrauta un aizdegusies. No nama evakuēti 30 iedzīvotāji, trīs cilvēki cietuši, bet viens cilvēks gājis bojā, vēsta Ukrainas medijs "Pravda.ua".
17.03.2022 06.55
Sociālās saziņas vietne "Twitter" dzēsusi vai apzīmējusi kā nepatiesus vairāk nekā 50 000 ziņojumu, kas satur maldinošu vai neprecīzu informāciju par Krievijas karu pret Ukrainu, paziņojusi kompānija. Īpaši pieaudzis tāds satura apjoms, kam stāstos par karu Ukrainā pievienoti veci video, kam nav saistības ar patlaban notiekošo.
17.03.2022 06.43
Otro dienu turpinās NATO valstu aizsardzības ministru ārkārtas sanāksme Briselē. Viens no galvenajiem sarunu tematiem būs Krievijas karš Ukrainā. Latviju sanāksmē pārstāv aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").
17.03.2022 06.28
Tuvākajās dienās iespējamas tiešas Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunas par uguns pārtraukšanu, trešdien intervijā ASV sabiedriskajai raidorganizācijai PBS atklāja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. Viņš sacīja, ka prezidentu sarunas varētu notikt jau pavisam drīz.
17.03.2022 06.24
Starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Human Rights Watch" (HRW) paziņojusi, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju, ziņo Ukrainas medijs "The Kyiv Independent". "Tas rada nopietnas bažas par to, kāds bija paredzētais [trieciena] mērķis pilsētā, kurā civiliedzīvotāji jau vairākas dienas atrodas aplenkumā," trešdien paziņoja organizācijas vecākais pētnieks Belkis Ville.
Tikmēr Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba tviterī notikušo Mariupolē nodēvējis par vēl vienu kara noziegumu. Pēc ministra paustā, Krievijas spēki nevarēja nezināt, ka Mariupoles Drāmas teātra ēkā ir civilā patversme.
Another horrendous war crime in Mariupol. Massive Russian attack on the Drama Theater where hundreds of innocent civilians were hiding. The building is now fully ruined. Russians could not have not known this was a civilian shelter. Save Mariupol! Stop Russian war criminals! pic.twitter.com/bIQLxe7mli
— Dmytro Kuleba (@DmytroKuleba) March 16, 2022
Tikmēr citi avoti vēsta, ka teātra ēkā patvērumu bija atraduši aptuveni 1000 sieviešu un bērnu.
Mariupoles mērs Vadims Boičenko paziņojis, ka dažiem cilvēkiem ir izdevies izglābties, taču daudzu liktenis joprojām nav zināms. Boičenko paudis cerību, ka pienāks diena, kad Mariupole tiks atjaunota no drupām, taču nekad nebūs iespējams atgriezt tos cilvēkus, kuri zaudējuši dzīvību. Viņš uzskata, ka pašlaik Ukrainā un īpaši Mariupolē notiekošais ir saucams par genocīdu pret Ukrainas tautu.
17.03.2022 06.11
Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, ko sekmēja Ķīnas solījums palīdzēt stabilizēt tirgus, savukārt jauns naftas cenu kritums notika pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) paziņoja par procentlikmju celšanu pirmoreiz kopš 2018. gada.
Akciju cenu kāpumu sekmēja arī optimisms par sarunām starp Krieviju un Ukrainu, lai gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdza ASV Kongresam vairāk palīdzēt cīņā pret Ukrainā iebrukušo Krievijas karaspēku.
17.03.2022 06.08
Krievijas bruņotie spēki Ukrainā notiekošā kara laikā ir sašāvuši ar raķetēm trīs kuģus, kas zem Panamas karoga atradās Melnajā jūrā. Viens no šiem kuģiem nogrima, bet par cietušajiem nav ziņots. Abi pārējie ir bojāti, bet tiem nedraud nogrimšana.
17.03.2022 06.05
Krievijas diversantu grupas var iekļūt Ukrainā no Eiropas, piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, tā brīdinājis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs. Paziņojumā atzīmēts, ka šai Krievijas videoziņu aģentūrai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi – kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".
17.03.2022 06.03
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka Ukraina tagad maksā par to, ka Rietumi ilgus gadus nesaprata draudus, kurus rada Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Džonsons atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā.
Džonsons atzīmēja, ka Rietumiem ir jāpārliecinās par to, ka tie "nekad vairs nebūs ievainojami Putina šantāžai", sevišķi tad, ja ir runa par Krievijas naftas un gāzes piegādēm.
17.03.2022 05.37
Nav tāda kara nozieguma, ko Krievijas karaspēks vēl nebūtu izdarījis, to trešdien videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Humānie koridori trešdien diemžēl nedarbojās. Krievijas karavīri nepārtrauca apšaudes, negarantēja drošību," atzīmēja Zelenskis.
Viņš uzsvēra, ka Ukraina ir gatava nodrošināt klusumu, izvest cilvēkus un nosūtīt humānās kravas.
17.03.2022 05.26
Melitopoles pilsētas mērs Ivans Fedorovs, kuru bija nolaupījis Krievijas karaspēks, ir atbrīvots, apmainot viņu pret deviņiem Krievijas obligātā dienesta karavīriem. To televīzijā paziņojusi Ukrainas prezidenta biroja vadītāja preses sekretāre Darja Zarivna. Iepriekš tika ziņots, ka Fedorovs tika atbrīvots speciālā operācijā.
Melitopoles pilsētas mērs Ivans Fedorovs, kuru bija nolaupījis Krievijas karaspēks un kurš no gūsta tika atbrīvots, video vēstījumā pateicies visiem par atbalstu. Īpašu paldies viņš sacīja Melitopoles iedzīvotājiem, kuri šajās dienās aktīvi pauda savu nostāju, izejot ielās. pic.twitter.com/uzebg5lI1M
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) March 17, 2022
Tūlīt pēc atbrīvošanas Melitopoles mērs sazinājās ar prezidentu Volodimiru Zelenski. Fedorovs sarunā ar Zelenski sacīja, ka viņam vajadzēs “vienu, divas dienas, lai atgūtos”, bet pēc tam viņš būšot gatavs pildīt prezidenta rīkojumus. Uz to Zelenskis atbildēja: “Tu esi jauns, pa vienu dienu atgūsies. Esmu ļoti laimīgs, ka tevi atguvām.”
17.03.2022 05.19
ASV prezidents Džo Baidens nodēvējis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku. Baltā nama preses sekretāre sacīja, ka prezidents runājis no sirds pēc Ukrainas kara reportāžu noskatīšanās televīzijā. ASV Valsts departaments jau ir sācis tiesisku procesu, lai pārbaudītu Krievijas darbības. Šī ir pirmā reize, kad Baidens izmantojis frāzi "kara noziedznieks", runājot par Putinu.
VIDEO: US President Joe Biden labels Russia's Vladimir Putin a "war criminal" after watching harrowing TV footage of the invasion of Ukraine pic.twitter.com/yh9RQDnPsk
— AFP News Agency (@AFP) March 17, 2022
17.03.2022 05.18
ASV ir izveidojušas īpašu grupu, kas meklēs un arestēs Krievijas elites un oligarhu aktīvus, ziņoja radiostacija "Amerikas Balss".
Grupā piedalīsies ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija, Vācija un Eiropas Komisija. Grupas sastāvā būs šo valstu Finanšu, Tieslietu un Iekšlietu ministriju pārstāvji.
17.03.2022 05.16
Krievijas karaspēks ir sācis spridzināt nesprāgušos šāviņus Zaporižjas atomelektrostacijas teritorijā, to trešdien telekanālā "FreeDom" paziņoja Ukrainas nacionālā atomenerģijas uzņēmuma "Enerhoatom" vadītājs Petro Kotins.
"Viņi sākuši spridzināt munīciju stacijas teritorijā. Kad viņi apšaudīja staciju, ļoti daudz šāviņu nesprāga. Šie šāviņi iestrēga gan ēkās, gan asfaltā, gan estakādē, gan cauruļvados. Viņi ir sākuši atmīnēt šos šāviņus tur, kur tie iestrēguši, tos spridzina tieši uz vietas. (..) Turklāt nepievērš uzmanību, vai tie atrodas blakus energoblokam vai blakus nopietnam, stacijas darbam kritiski svarīgam aprīkojumam," sacīja Kotins.
Viņš atzīmēja, ka šādas darbības apdraud Atomelektrostacijas drošību.
Krievijas iebrukums Ukrainā: bēgļu skaits pārsniedzis trīs miljonu robežu. 16. marta teksta tiešraides arhīvs.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
