Ukraina aicina kara laikā nespēlēt Čaikovski, boikotēt Krievijas kultūru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas izvērstajā karā ir nopostīti vairāk nekā 800 kultūras objektu visā Ukrainā, vēsta Ukrainas kultūras ministrs Oleksandrs Tkačenko. Šajā skaitlī ir ietverti gan muzeji, bibliotēkas un teātri, gan mākslas darbi, pieminekļi un vēsturiskas ēkas.

Ukraina aicina kara laikā nespēlēt Čaikovski, boikotēt Krievijas kultūru
00:00 / 03:30
Lejuplādēt

Tkačenko publikācijā britu izdevumā "The Guardian" aicina Rietumus boikotēt Krievijas kultūru, piemēram, neatskaņot komponista Pētera Čaikovska darbus līdz brīdim, kad Krievija izbeigs savu asiņaino karu.

Viņaprāt, kultūras boikots ir tikpat nepieciešams kā politiskās un ekonomiskās sankcijas, ja Rietumi vēlas sakaut Krievijas totalitāro projektu.

Kremlis sevi attēlo kā "tradicionālo vērtību" aizstāvi

"Kremļa prātā pasaule ir sadalīta starp "tradicionālām vērtībām" un "pseido vērtībām". Otrās ir liberāļu drauds pirmajām, un starp abām notiek nesamierināma cīņa. Kremlis sevi attēlo kā tradicionālo vērtību globālo līderi, apgalvojot, ka uz tām ir būvēta Krievija.

Putins ir ļoti skaidri licis saprast, ka uzskata krievu kultūru par savas valsts imperiālistiskās politikas instrumentu," norāda Tkačenko.

"Krievu kultūras boikots ir svarīgs solis. Mēs nerunājam par pilnīgu atteikšanos no Čaikovska, bet gan pauzi viņa darbu atskaņošanā, līdz Krievija izbeigs savu asiņaino iebrukumu," vēsta Tkačenko.

Ukrainas kultūras ministrs uzsver, ka arī ukraiņiem ir daudz izcilu komponistu un rakstnieku, kas ir pelnījuši pasaules atzinību.

"Putins apgalvo, ka Ukraina un Krievija ir "viena tauta", vienlaikus mērķtiecīgi iznīcinot visu, kas saistās ar Ukrainu," norāda Tkačenko.

Ukrainai izdevies notriekt irāņu dronus

Krievija turpina gaisa uzbrukumus Ukrainā, kuros atkal izmantoti no Irānas iegādātie droni-kamikadzes "Šahid". Pagājušajā naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas notrieca astoņus dronus virs Dņipropetrovskas apgabala. Droni izmantoti arī triecienos pa vairākām apdzīvotām vietām Zaporižjas apgabalā. Vienā no uzbrukumiem ievainoja trīs cilvēkus.

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka aizvadītajā diennaktī ir izdevies notriekt kopumā 14 "Šahid" dronus. Pēdējo reizi Krievijas spēki irāņu dronus izmantoja uzbrukumos 17. novembrī, bet pēc tam tie Ukrainas debesīs nebija manīti.

Krievija no Irānas ir pasūtījusi vēl vairākus simtus "Šahid" dronu un ballistisko raķešu, atsaucoties uz rietumvalstu diplomātiem, vēsta ziņu aģentūra DPA.

Ukrainā joprojām trūkst elektrības

Ukrainas amatpersonas apgalvo, ka ar Krievijas rīcībā palikušajām raķetēm pietiek, lai veiktu vēl dažus masveida uzbrukumus Ukrainai. Bet britu eksperti atklājuši, ka novembra beigās notikušajos triecienos Krievija ir izmantojusi nesen ražotas spārnotās raķetes. Militārais eksperts Valērijs Rjabihs norādījis, ka tas liecina par Krievijas precīzo raķešu krājumu izsīkumu.

"Šo augstas precizitātes raķešu, piemēram, "H-101" un "Kaļibr", rezerves ir sasniegušas tā saucamo ārkārtas līmeni – aptuveni trīsdesmit procentus. Principā šo raķešu galvenais uzdevums būtu nodrošināt pašas Krievijas Federācijas aizsardzības spējas."

Ukrainas valsts enerģētikas uzņēmums "Ukrenergo" paziņojis, ka pēc pirmdien notikušajiem Krievijas raķešu masveida uzbrukumiem visā valstī joprojām saglabājas būtisks elektroenerģijas deficīts. Daudzos energoapgādes objektos turpinās remontdarbi, tāpēc atsevišķos reģionos elektrība ir pieejama vien dažas stundas dienā.

Ukrainas valdība ir vērsusies pie ārvalstīm ar lūgumu piegādāt nepieciešamās iekārtas, lai valsts varētu atjaunot energoapgādes infrastruktūru, kas ir smagi cietusi pēc vairākkārtējiem Krievijas masveida raķešu uzbrukumiem.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti