Jau vairākas dienas situācija Zaporižjas AES ir ļoti nokaitēta. Aizvadītajā nedēļas nogalē atomelektrostacijas teritoriju vairākkārt apšaudīja un vienā no apšaudē nopietni cieta infrastruktūra, tāpēc tika pieņemts lēmums atslēgt vienu no strādājošajiem energoblokiem.
Trauksmi ceļ arī ANO kodolenerģijas uzraugs, sakot, ka karadarbība reaktoru tuvumā rada ļoti reālu kodolkatastrofas risku.
No Krievijas var sagaidīt visu
Ukraina apšaudēs vaino Krievijas karaspēku, kas kopš marta ir ieņēmis Zaporižjas AES. Ukraiņi arī apgalvo, ka iebrucēji spēkstacijas teritorijā glabā smagos ieročus, ar kuriem apšauda Ukrainas armijas pozīcijas.
Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs Dmitro Lubinecs pirmdien aicināja ANO ģenerālsekretāru un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru nosūtīt kodoldrošības ekspertu misiju uz Zaporižjas atomelektrostaciju, pilnībā demilitarizēt spēkstacijas teritoriju un sniegt drošības garantijas tās darbiniekiem un apkaimes pilsētu iedzīvotājiem.
Neatkarīgā atomenerģijas eksperte Olga Košarna Krievijas karaspēka rīcību Zaporižjas atomelektrostacijā nosauca par "šantāžu un provokāciju".
"Lai nodrošinātu Krimu ar elektroenerģiju, viņiem ir nepieciešama neskarta un darboties spējīga Zapirožjas atomelektrostacija. Tas, ka viņi apšaužu laikā sabojāja augstsprieguma līnijas, demonstrē Krievijas nopietnos nolūkus atslēgt Zaporižjas atomelektrostaciju no Ukrainas vienotās energosistēmas. Tāpēc viņi baida. Taču no Krievijas var sagaidīt visu," eksperte sacīja intervijā Ukrainas telekanālam "24 Kanal".
Pastiprinās draudi no Melnās jūras puses
Ukrainas atomelektrostaciju operators "Enerhoatom" pirmdien vēstīja, ka Krievijas karaspēks esot mīnējis Zaporižjas AES un gatavojoties to uzspridzināt. "Enerhoatom" preses pārstāvji apgalvoja, ka šādus draudus izteicis Krievijas bruņoto spēku Radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības spēku priekšnieks ģenerālmajors Valērijs Vasiļjevs, kurš komandējot Zaporižjas atomelektrostacijā izvietoto garnizonu.
Viņš arī esot sacījis, ka atomelektrostacija piederēšot Krievijai vai nevienam. Šo "Enerhoatom" izplatīto informāciju pārpublicēja arī vairāki lielākie Ukrainas mediji, taču vēlāk tā no ziņu lapām pazuda, jo, visticamāk, nav patiesa.
Krievija ik dienu turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas ar raķetēm. Daudzas no tām izšauj Melnajā jūrā bāzētie Krievijas karakuģi. Pašlaik Melnajā jūrā atrodas vismaz desmit Krievijas karakuģi, kurus var apbruņot ar "Kalibr" tipa spārnotajām raķetēm, paziņojis Kijivas Militāri tiesisko pētījumu centra vadītājs Oleksandrs Musijenko. Vēl nesen Melnajā jūrā atradās tikai divi šādi krievu karakuģi.
Musijenko domā, ka tas varētu liecināt par Krievijas gatavošanos kara nākamajai fāzei, kas koncentrēsies 350 kilometru garā frontes posmā Ukrainas dienvidos.
Krievija gribējusi nogalināt ukraiņu līderus
Ukrainas bruņotie spēki aizvadītajā naktī veikuši sekmīgus raķešu triecienus pa diviem tiltiem Krievijas okupācijas spēku kontrolētajā teritorijā. Viens no šiem tiltiem ir Antonivkas tilts pie Hersonas, ko Ukrainas armija apšaudīja jau 27. jūlijā.
Toreiz tiltam nodarīja tādus bojājumus, ka Krievijas armija to vairs nevarēja izmantot kā loģistikas un transporta ceļu. Savukārt atkārtotajā uzbrukumā tika iznīcināta tur esošā tilta remontam paredzētā tehnika.
Ukrainas Drošības dienests esot aizturējis Krievijas specdienestu savervētus algotos slepkavas, kuru uzdevums bijis nogalināt Ukrainas aizsardzības ministru Oleksiju Reznikovu un Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieku Kirilo Budanovu.
Par katra ukraiņu līdera slepkavību noziedzniekiem bija apsolīta atlīdzība 150 000 dolāru apmērā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
