Ķīna spēj uzbūvēt hospitāļus šādos tempos, jo var operatīvi piesaistīt lielu strādnieku un tehnikas apjomu, kas strādā nepārtraukti, un resursus var ātri mobilizēt, pateicoties centralizētajai un autoritārajai valsts pārvaldes formai.
Tiklīdz varasiestādes deva zaļo gaismu, pagājušajā piektdienā Uhaņā pie darba nekavējoties ķērās simtiem strādnieku ar desmitiem buldozeru, ekskavatoru un kravas auto, lai, būvlaukumā strādājot maiņās dienu un nakti, desmit dienu laikā uzbūvētu jaunu slimnīcu.
Tā paredzēta īpaši ar jauno koronavīrusu inficējušos uzņemšanai, slimnīcā būs aptuveni tūkstotis gultasvietu, un tās platība 2,5 hektāri. Plānots, ka pirmos pacientus varēs uzņemt jau pirmdien, 3. februārī.
Pieņemts lēmums tādos pašos triecientempos Uhaņā uzcelt arī otru līdzīgu slimnīcu. Darbi sākās pirmdien, un otrajai slimnīcai darba kārtībā jābūt nākamtrešdien (5. feburārī). Šis hospitālis būs vēl apjomīgāks – ar 1300 gultasvietām.
Būvlaukumos strādājošajiem uzdots valkāt sejas maskas, un, ierodoties darba vietā, tiek pārbaudīts, vai viņiem nav drudzis.
Lai pārbaudītu vīrusa izplatīšanās ierobežošanas pasākumus un slimnīcu būvniecību, pirmdien Uhaņā ieradās arī Ķīnas premjerministrs Li Kecjans. Apmeklējot vienu no slimnīcas būvlaukumiem, uzvilcis sejas masku, Ķīnas premjers pieprasīja ne tikai ātrumu, bet arī kvalitāti.
"Mums ir jānodrošina kvalitāte! Ātrums nenozīmē, ka kvalitāte nav svarīga! Pabeigtajam projektam ir jābūt tādam, kas aizsargā pret infekcijas slimībām. Projekta kvalitāte ir jāliek pirmajā vietā," pauda Kecjans.
Jaunbūvējamās slimnīcas gan tiek pielīdzinātas arī lauka hospitālim, kaut pamatīgam. Pēc būvlaukuma sagatavošanas un komunikāciju un cauruļu ieklāšanas, tālāk struktūru būvēs no jau sagatavotiem un saliekamiem ēku blokiem.
Ķīna ir prasmīga inženiertehniskajos darbos, raidsabiedrībai BBC norādīja amerikāņu domnīcas "Ārējo attiecību padome" (Council on Foreign Relations) eksperts Jandžuns Huans (Yanzhong Huang). Tomēr ir vēl viens būtisks aspekts – komunistiskās valsts pārvaldes forma. Viņš norādīja, ka Ķīna kā „autoritāra valsts izmanto no augšas uz leju virzītu pieeju mobilizācijai. Viņiem nav jārēķinās ar birokrātiskiem vai finansiāliem ierobežojumiem, un viņi ir spējīgi mobilizēt visus nepieciešamos resursus.”
Turklāt Ķīnai jau ir slimnīcu būvēšanas pieredze krīzes laikā rekordātros tempos. 2003. gadā, Ķīnā izplatoties SARS vīrusa epidēmijai, kas prasīja simtiem dzīvību, Pekinā hospitālis tika uzbūvēts nedēļas laikā. Šis projekts ņemts par piemēru arī Uhaņā patlaban topošajām slimnīcām.
2003. gadā Pekinā slimnīcas uzbūvēšanā iesaistīja aptuveni četrus tūkstošus cilvēku, slimnīcā bija gan rentgena un datortomogrāfijas telpas, intensīvās terapijas nodaļa un laboratorija. Katrā palātā bija sava atsevišķa tualete un vannasistaba. Divu mēnešu darbības laikā hospitālis toreiz uzņēma septīto daļu SARS pacientu Ķīnā.
Ķīnas valsts raidorganizācija CGTN vakar ziņoja, ka 17 gadus pēc SARS epidēmijas, tagad izplatoties jaunajam koronvīrusam, šo hospitāli Pekinā nolemts atjaunot. Darbi jau sākušies, iesaistot simtiem strādnieku.
