Pēc tam, kad bijušais ASV specdienestu darbinieks Eduards Snoudens atklātībai nodeva apjomīgas ziņas par ASV specdienestu īstenotajām novērošanas un izspiegošanas kampaņām, Savienoto Valstu nacionālā Drošības aģentūra nonāca visai neērtā situācijā. Šādu programmu kritiķi norādīja, ka specdienesti pārkāpj personu tiesības uz privātumu, bet izlūkošanas dienestu pārstāvji norādīja uz šādu programmu nozīmīgumu nacionālās drošības garantēšanā.
Plašu rezonansi izraisīja ziņas par to, ka ASV specdienesti pieprasa dažādām informācijas tehnoloģiju kompānijām datus par to lietotājiem. Šī gada sākumā pie ASV valdības bija vērsušās 60 korporācijas, kas lūdza nodrošināt maksimālu caurskatāmību valsts aģentūru prasībās piekļūt slēgtajai informācijai par elektronisko pakalpojumu lietotājiem.
„Apple”, „Microsoft”, „Facebook” un „Google” norādīja, ka uzņēmumiem ir tiesības informēt savus lietotājus par valdības aktivitātēm. Uzņēmumi uzstāja uz iespēju publiskot datus par saņemto pieprasījumu skaitu, par interesējošo profilu skaitu, kā arī par specdienestus interesējošo ziņu saturu. Galu galā ASV Tieslietu departaments atļāva šīm piecām kompānijām ierobežotā apjomā informēt savus lietotājus par to, par cik daudziem lietotājiem ir interesējusies valdība.
Taču pasaulē lielākā mikroblogošanas vietne „Twitter” ir izlēmusi spert soli uz priekšu. Šī gada jūlijā „Twitter” publiskoja ziņojumu par specdienestu iesniegtajiem pieprasījumiem, taču šajā dokumentā neesot bijis iespējams atspoguļot patieso saņemto dokumentu apjomu.
Toreiz sociālā tīkla pārstāvji paziņoja, ka nevar atklāt visu informāciju, jo likums aizliedz publiskot specdienestu pieprasījumu detaļas. Tagad kompānija vērsusies tiesā, norādot, ka līdzšinējā likumdošana ir pretrunā ar ASV Konstitūcijas pirmo labojumu, kas garantē vārda brīvību. „Twitter” uzskata, ka tai ir tiesības atbildēt uz satraukto lietotāju bažām un sniegt informāciju par valdības izsekošanu, kā arī informāciju par saņemtajiem juridiskajiem dokumentiem.
„Twitter”, kuras lietotāju paziņojumi lielākoties ir publiski pieejami, saņem proporcionāli mazāk specdienestu pieprasījumu, taču uzņēmums vēlas, lai nākotnē tas varētu nodot atklātībai precīzus datus par saņemtajiem pieprasījumiem, nevis ziņot tikai aptuvenus skaitļus. „Twitter” arī nevēlas, lai tās ziņojumi pirms publiskošanas tiktu saskaņoti ar valdības aģentūrām, jo parasti šādos gadījumos iznākums esot pilnīgs aizliegums publiskot informāciju. Tāpat kompānijas vadība norādījusi, ka šī sūdzība ir tikai daļa no daudz plašākas kampaņas, cenšoties panākt izlūkdienestu reformu, tostarp izmaiņas pašlaik Senātā esošajā ASV Brīvības aktā.
Tieslietu departamenta pārstāvji atzinuši, ka „Twitter” sūdzība pašlaik tiek izskatīta.
