Dorsijs informēja, ka aizliegums stāsies spēkā 22. novembrī, bet plašāka informācija par lēmumu tiks sniegta līdz 15. novembrim. Tomēr jau trešdien, 30. oktobrī, viņš norādīja, ka uzņēmumiem reklamēšanās internetā ir ļoti efektīva un sniedz iespēju ietekmēt sabiedrību. Taču šī ietekme rada nozīmīgus riskus politikā, kur tā var tikt izmantota, lai ietekmētu vēlētājus.
Savā paziņojumā Dorsijs uzsver to, ka kompānija šādi rīkojusies, jo uzskata, ka politiskajam paziņojumam tā sadzirdēšana ir jānopelna, nevis jānopērk.
We’ve made the decision to stop all political advertising on Twitter globally. We believe political message reach should be earned, not bought. Why? A few reasons…?
— jack ??? (@jack) October 30, 2019
Šāds kompānijas solis nebija negaidīts, jo jau iepriekš tā ir izveidojusi īpašu noteikumu sadaļu, kurā atrunāts politiskā satura izvietojums un finansēšana. Zīmīgi, ka aizliegums reklamēt politisko partiju saturu tiks piemērots visai pasaulei, nevis tikai konkrētam reģionam, piemēram, ASV, kur nākamajā gadā notiks prezidenta vēlēšanas.
Kompānijas paziņojums jau izsaucis Breda Pārskeila kritiku, viņš ir republikāņu kandidāta, pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa 2020. gada vēlēšanu kampaņas vadītājs. Savā ierakstā viņš ironiski izsakās par šādu "Twitter" soli, piebilstot, ka nebūtu nekāds pārsteigums, ka kompānija mainītu savu politiku pēc 2020. gada vēlēšanām.
Twitter bans political ads in yet another attempt by the left to silence Trump and conservatives. Wouldn’t be surprised if @twitter lifted the ban after 2020.
— Brad Parscale (@parscale) October 30, 2019
Statement: pic.twitter.com/4ZdHGJw3js
"Twitter" vadītājs, komentējot kompānijas nostāju, atzina, ka interneta reklāmas ir ļoti spēcīgs un efektīvs rīks, kas sev līdzi nes lielus riskus, ar kuriem var ietekmēt vēlētāju viedokli.
Šādu kompānijas soli atzinīgi vērtējusi arī kādreizējā ASV pirmā lēdija un Trampa sāncense 2016. gada vēlēšanās – demokrāte Hilarija Klintone, kura uzskata, ka šādi tiek spēcināta demokrātija.
This is the right thing to do for democracy in America and all over the world.
— Hillary Clinton (@HillaryClinton) October 30, 2019
What say you, @Facebook? https://t.co/dRgipKHzUG
Šāds "Twitter" solis izraisījis plašas ekspertu diskusijas par to, kas notiks ar "Facebook", kas jau iepriekš ticis kritizēts par savu nostāju politiskās reklāmas jautājumos. Pēc 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām sabiedrība uzzināja par tā saukto "Cambridge Analytica" skandālu, kur vairāku miljonu cilvēku dati tika izmantoti, lai veidotu īpaši viņiem adresētas politiskās reklāmas. Vēlāk atklājās, ka šāda shēma izmantota arī "Brexit" referenduma procesā, par ko kompānija trešdien, 30. oktobrī, piekritusi Lielbritānijai samaksāt 643 000 ASV dolāru lielu soda naudu.
Sociālā tīkla "Facebook" vadītājs un dibinātājs Marks Cukerbergs trešdien publicētajā paziņojumā paudis, ka pašlaik neredz iemeslu sekot kompānijai "Twitter" un aizliegt politiskās reklāmas. "Daudzas interneta platformas, piemēram, "Youtube" un "Google", izvieto politiskā satura reklāmas, kas tiek lietotas arī televīzijā un citos medijos," ierakstā pauž "Facebook" vadītājs.
Cukerbergs šā mēneša vidū atzina, ka labprāt aizliegtu politisko reklāmu, taču šāds lēmums dotu priekšrocību elites pārstāvjiem, par kuriem bieži ziņo tradicionālie mediji. Viņš arī atsaucās uz ASV Konstitūcijas pirmo labojumu un asi iestājās pret jebkādu politisku cenzūru.
Pēc "Cambridge Analytica" skandāla sociālais tīkls esot uzlabojis reklāmas nosacījumu vadlīnijas un padarījis šo procesu caurskatāmu, respektīvi, jebkurš var redzēt, cik un par ko ir kāds maksājis.
Vēlēšanu ietekmēšanas tēma bija aktuāla arī NATO Stratēģiskās komunikācijas centra rīkotajā diskusijā, kas bija veltīta komunikācijas stratēģiju izpētei.
"Pieļauju, ka ietekmes centienus mēs redzēsim ne tikai no Krievijas, bet tie varētu nākt arī no Irānas, Saūda Arābijas un Ķīnas, jo šīm valstīm ir ļoti liela interese ietekmēt nākamās prezidenta vēlēšanas ASV," intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Lielbritānijā bāzētā uzņēmuma "Astroscreen" pētniece Donora Barojana. Viņa arī piebilda, ka jau pašlaik ir vērojami centieni ietekmēt ASV sabiedrības viedokli, neskatoties uz to, ka līdz vēlēšanām ir vēl gandrīz gads.
Eksperti pieļauj, ka politisko reklāmu aizliegums varētu mazināt cilvēku iesaisti vēlēšanu procesā un mazināt interesi par kandidātiem. Savukārt, no otras puses, tas varētu mazināt trešo pušu vēlmes ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Tāpat daži pieļauj, ka līdz ar politisko reklāmu aizliegumu varētu pieaugt fiktīvo un automatizēto kontu skaits. Tie arvien spēcīgāk mēģinās izplatīt dažādus paziņojumus, izliekoties par dzīviem cilvēkiem. Ir arī eksperti, kuri uzskata, ka “Twitter” drīzāk būtu vajadzējis ierobežot reklāmdevēju iespējas izmantot lietotāju datus, lai sasniegtu noteiktas iedzīvotāju kategorijas.
“Twitter”, gan “Facebook” tiek ilgstoši kritizēti par to, ka gan pirms ASV vēlēšanām, gan pirms Brexit referenduma šīs kompānijas ir palīdzējušas par naudu izplatīt nepārbaudītu vai nepatiesu informāciju.
