Decembrī apritēja tūkstoš dienas kopš Sīrijas konflikta sākuma. Valstī turpina plosīties karadarbība, un ir maz cerību, ka tuvākajā laikā tas mainīsies. Bojā gājuši vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, miljoniem bijuši spiesti pamest mājas. Bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm devušies divi miljoni cilvēku- desmitā daļa Sīrijas iedzīvotāju, un nākamgad šis skaitlis varētu divkāršosies. Katrs trešais bēglis patvērumu radis Libānā, kas šogad arvien spēcīgāk izjutusi kaimiņvalsts konflikta atskaņas, kur cīnās šiītus pārstāvošā prezidenta Bašara al Asada lojālisti un pārsvarā sunnītu opozīcijas kaujinieki. Šo kopienu attiecības ir saspringtas arī Libānā, kur piedzīvotas starpkopienu sadursmes, uzbrukumi un sprādzieni.
Pašā Sīrijā konflikts kļuvis arvien sarežģītāks. Kaujās aktīvāk iesaistījies Asada režīmu atbalstošais Libānas šiītu grupējums „Hezbollah". Bet fragmentētās opozīcijas pusē savas pozīcijas nostiprināja radikālo islāmistu grupējumi. To mērķis ir ne tikai gāzt Asadu, bet arī ieviest stingrus šariata likumus. Šī un dažkārt arī laicīgāku iemeslu (kā laupīšanas) dēļ notikušas sadursmes arī starp dažādiem opozīcijas grupējumiem.
Konfliktam kļūstot arvien fragmentētākam, grūtāk būs panākt arī pamieru. Arī tad, ja režīmam un vadošajām, bet šķeltajām opozīcijas grupām tomēr izdosies panākt kāda veida vienošanos, maz ticams, ka radikālie islāmisti noliks ieročus.
Augustā Sīrijas konfliktu iezīmēja dramatisks pavērsiens. Pie Damaskas notika vērienīgs ķīmisko ieroču uzbrukums. Rietumvalstis ar ASV priekšgalā vainoja Asada režīmu. Prezidenta Baraka Obamas administrācija draudēja ar tūlītējiem uzlidojumiem Sīrijas valdības objektiem, Francija bija gatava pievienoties. Bet tad uzbrukuma plānus tikpat strauji apturēja, kad, balsoties uz Krievijas un ASV kopīgi panāktu vienošanos, Asads piekrita iznīcināt režīma ķīmisko ieroču krājumus. To paredzēts paveikt līdz nākamā gada vidum, un šajā procesā galveno lomu spēlē ANO Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas inspektori. Sīrijas notikumi aktualizēja organizācijas darbības lielo nozīmi, un tā šogad saņēma Nobela Miera prēmiju par ilggadējiem centieniem pasaulē izskaust ķīmiskos ieročus.
Vienošanās par ķīmisko ieroču iznīcināšanu Sīrijā bija pirmais taustāmais starptautiskās diplomātijas panākums kopš konflikta sākuma. Un 22. janvārī ieplānota miera konference Ženēvā, kuras mērķis ir pie sarunu galda pirmo reizi nosēdināt Sīrijas valdības un opozīcijas delegācijas. ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns, paziņojot par sanāksmes datumu, uzsvēra, cik ļoti tā ir svarīga:
„Karš Sīrijā ir lielākais drauds starptautiskajam mieram un drošībai. Tas būtu nepiedodami - neizmantot šo iespēju pielikt punktu ciešamām un postam, ko tas radījis."
Pēc mēnešiem ilgiem neveiksmīgiem mēģinājumiem sarīkot miera konferenci, ir pamats apšaubīt, vai tā būs sekmīga. Ir pat šaubas, vai to vispār izdosies noorganizēt plānotajā datumā. Joprojām nav skaidrs, vai Ženēvā ieradīsies opozīcijas pārstāvji. Konferencē piedalīsies aptuveni 30 valstis un organizācijas, bet nav zināms, vai uz to būs ielūgta arī Irāna - reģionāli nozīmīgs spēlētājs, kas atbalsta Asada režīmu. Teherānas iesaistīšanai kategoriski iebilst opozīcijas grupas, un līdz šim nopietni iebildumi bijuši arī ASV.
Taču Vašingtonas pozīcija šajā jautājumā varētu būt kļuvusi pielaidīgāka. Augustā par jauno Irānas prezidentu kļuva par mēreni noskaņoto uzskatītais garīdznieks Hasans Rouhani, kura publiskie izteikumi ir krass pretstats viņa skandalozā priekšteča Mahmuda Ahmadinedžada retorikai. Novembrī diplomātija ļāva panākt sešu mēnešu pagaidu, bet nozīmīgu vienošanos starp pasaules lielvarām un Teherānu par tās pretrunīgi vērtēto kodolprogrammu. Kaut gan piesardzīgi, līderi sarunu gaisotni vērtējuši pozitīvi. Irāna apņēmusies ierobežot savu kodolprogrammu apmaiņā pret tai noteikto sankciju mazināšanu. Starptautiskās sankcijas krietni iedragājušas Irānas ekonomiku, un vienošanās dod cerību, ka Teherānas attiecības ar ārpasauli kļūs labākas. Tomēr, lai sasniegtu nepieciešamo uzticības līmeni, kas ļautu pilnībā atcelt Irānai noteiktās sankcijas, vēl tāls ceļš ejams.
Bet ne visiem jaunā prezidenta Rouhani izteikumu tonis rada sajūtu, ka situācija varētu mainīties uz labāko pusi. Izraēla ir pārliecināta, ka Teherāna tikai novilcina laiku, lai turpinātu kodolieroču izstrādi. Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu par to brīdinājis ne vienreiz vien:
„Rouhani neizklausās kā Ahmadinedžads. Bet, kad runa ir par Irānas kodolieroču programmu, starp viņiem ir tikai viena atšķirība - Ahmadinedžads bija vilks vilka ādā, Rouhani ir vilks aitas ādā. Viņš ir vilks, kurš domā, ka var apmuļķot starptautisko sabiedrību."
Jaunu impulsu šogad ieguva arī centieni atrisināt gadu desmitiem ilgušo Izraēlas un palestīniešu konfliktu. Pateicoties jaunā ASV Valsts sekretāra Džona Kerija iniciatīvai, pēc trīs gadu pārtraukuma šovasar jūlijā Vašingtonā atsākās tiešās miera sarunas. Toreiz Kerijs paziņoja par visai ambiciozu mērķi - deviņu mēnešu laikā panākt vienošanos par ilgā un sarežģītā konflikta izbeigšanu:
„Abas puses ir vienojušās turpināt uzturēt nepārtrauktas un jēgpilnas sarunas par galvenajiem jautājumiem. Abas puses ir vienojušās, ka uz sarunu galda ir gan visi jautājumi par galīgo statusu, gan visi citi jautājumi. Mērķis ir vienkāršs - izbeigt šo konfliktu, izbeigt nesaskaņas. Mūsu mērķis būs panākt vienošanos par galīgo statusu deviņu mēnešu laikā."
Kā labas gribas žestu, Izraēla piekrita atbrīvot vairāk nekā 100 palestīniešu ieslodzītos - vairākos posmos, saskaņā ar progresu miera sarunās. Telaviva to arī darījusi. Taču,
atbrīvojot ieslodzītos augustā un oktobrī, Izraēla vienlaikus paziņoja arī par jaunu mājokļu būvi ebreju kolonistu apmetnēs palestīniešu teritorijās. Koloniju paplašināšana bija iemesls, kādēļ izjuka iepriekšējās miera sarunas.
Izraēlas rīcība izpelnījusies starptautisku nosodījumu. Palestīnieši arvien brīdinājuši, ka koloniju paplašināšana grauj miera procesu. Pagaidām tas nav izjucis, tomēr no amatpersonu izteikumiem noprotams, ka progress ir minimāls, un miera sarunu sekmes nebūt nav garantētas.
Maz kas bijis garantēts arī Ēģiptē. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā arābu valsts kopš 2011.gada revolūcijas, kad tika gāzts ilggadējais prezidents Hosni Mubaraks, Ēģipte piedzīvojusi daudz satraucošu notikumu, protestus, sadursmes un ekonomiskas grūtības. Pēdējie mēneši nebija izņēmums. Mohameds Mursi gadu sāka kā Ēģiptē pirmais demokrātiski ievēlētais prezidents, bet to beidz kā ieslodzītais, kuram izvirzītas vairākas apsūdzības, tostarp par terorisma atbalstīšanu. Viņa pārstāvētā Musulmaņu brālība, apspiesta Mubaraka laikos, pēc revolūcijas kļuva par ietekmīgu spēku ar pārstāvniecību varas elitē, tās politiskajai partijai uzvarot arī 2011.gada parlamentā vēlēšanās, bet tagad tā pasludināta par teroristu organizāciju.
Mursi tika gāzts armijas vadītā apvērsumā šī gada jūlijā pēc valsts mēroga masu demonstrācijām pret viņa administrāciju, kurās piedalījušies miljoniem cilvēku. Uzreiz pēc tam sākās Mursi un Musulmaņu brālības atbalstītāju protesti. Viņi izveidoja divas pastāvīgas demonstrāciju nometnes Kairā, kur vairāk nekā mēnesi notika mītiņi. Līdz 14.augustā drošības spēki tās izdzenāja. Todien sadursmēs bojā gāja vismaz 600 cilvēku, tūkstošiem ievainoti. Kopš tā laika represijas pret Musulmaņu brālību vērsušās plašumā. Arestēti tūkstošiem kustības atbalstītāju un biedru, tostarp līderi. Mursi ir tāds pats kā viņa priekšgājēja un politiskā pretinieka Mubaraka liktenis. Viņam izvirzītas vairākas apsūdzības: par musināšanu uz vardarbību, par krāpšanu, un tagad arī par „spiegošanu" un sazvērestību kopā ar ārvalstu organizācijām ar nolūku veikt „teroristu uzbrukumus". Lieta var beigties ar augstāko soda mēru. Un
vēl pagājušajā nedēļā militāristu atbalstītā pagaidu valdība Musulmaņu brālību pasludināja par teroristisku organizāciju, aizliedzot visas tās aktivitātes, tostarp, protestus. Jau pēc pāris dienām Mursi atbalstītāji meta izaicinājumu, sarīkojot demonstrācijas, kas noveda pie jaunām sadursmēm ar gāztā prezidenta atbalstītājiem, bojā gājušajiem un desmitiem arestu.
Gaidāms, ka ārvalstīs satraukumu izraisījušā vēršanās pret Musulmaņu brālību turpināsies. Varas iestādes to pamato ar vajadzību cīnīties pret terorismu un garantēt stabilitāti. Nākamajos mēnešos arī paredzēts jaunas parlamenta un prezidenta vēlēšanās. Tās notiks pēc tam, kad būs apstiprināta jaunā konstitūcija - referendums gaidāms janvārī. Šai pamatlikuma versijai jānomaina pretrunīgi vērtētā Mursi laikā apstiprinātā konstitūcija, kas tika kritizēta kā pārāk islāma tiesību – šariata - principos balstīta. Taču bažas rada arī jaunizstrādātais pamatlikums, jo tas paredz saglabāt armijas lielo ietekmi un privilēģijas.
