Pēc tam, kad pagājušās nedēļas nogalē Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā ieradās ES galvenais breksita sarunvedējs Barnjē, kārtējo reizi radās cerības stariņš par to, ka ES un Lielbritānijai atlikušajā mēnesī pirms pilnīgas atdalīšanās no 27 valstu bloka tomēr izdosies panākt vienošanos par turpmākajām attiecībām.
Tas dotu skaidrību uzņēmumiem, pilsoņiem un, visticamāk, mazinātu milzīgo haosu.
Kā aģentūrai AFP paziņojuši Eiropas Savienības diplomāti, Barnjē pašlaik atrodoties vien milimetru attālumā no tām sarkanajām līnijām, ko viņam ir novilkušas savienības dalībvalstis. Proti, tālāk piekāpties viņam faktiski vairs nav kur.
Ceturtdien kļuvis zināms, ka ES pieprasa saviem zvejniekiem tiesības piekļūt britu teritoriālajiem ūdeņiem no sešām līdz 12 jūras jūdzēm no krasta. Briti vēlas kontrolēt visas 12 jūdzes savas piekrastes ūdeņu. Lai arī zvejniecība rada salīdzinoši mazu pienesumu valsts budžetā, tieši šī joma tiek uzskatīta par vienu no britu suverenitātes atjaunošanas simboliem.
Apvienotās karalistes kaimiņvalsts Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs, kura valsti breksits ietekmēs, iespējams, vistiešāk un vissāpīgāk, norādījis, ka
ir ļoti labas izredzes tomēr panākt vienošanos jau dažu tuvāko dienu laikā.
Kovenijs uzsvēra, ka arī Lielbritānija vienmēr ir vēlējusies vienošanos par turpmākajām attiecībām, taču ne vienmēr tā uzvedas. Tieši tāpēc tuvākajās dienās pušu sarunās varētu būt gaidāms liels saspīlējums.
“Pašlaik Londonā notiek runas par to, ka nākamajā nedēļā varētu iesniegt jaunu likumprojektu, kas varētu palīdzēt sasniegt vienošanos, taču vienlaikus ir divi likumi, kas tam traucē.
Tas nenāk par labu valdībai, kas vēlas nodibināt pozitīvu partnerību un turpmākās attiecības ar savu tuvāko kaimiņu – Eiropas Savienību.
Ir saprotams, ka šādu sarunu noslēgšana ir ārkārtīgi sarežģīta. Vienmēr būs spriedze un strupceļi, jo abas puses vēlas panākt visiem pieņemamu līgumu. Tieši šajā fāzē mēs esam pašlaik. Mums ir nepieciešama pacietība, nepieciešams uzticēties Mišelam Barnjē, kurš ir paveicis fenomenālu darbu. Manuprāt, ja mēs tā darīsim, ir liela iespēja panākt šo vienošanos dažu turpmāko dienu laikā,” sacīja Kovenijs.
Apvienotās Karalistes pārstāvji gan nav tik optimistiski un arī norādīja, ka vēl ir pietiekami daudz pārvaramu plaisu.
Kā norādījis britu valdības pārstāvis Gevins Viljamsons, progress tiešām ir sasniegts, taču Lielbritānija joprojām nav gatava parakstīt vienošanos, kas neatbildīs tās nacionālajām interesēm.
Starp citu, Viljamsons šajās dienās izpelnījies visai asu kritiku kādā citā jautājumā. Proti, komentējot lēmumu atļaut kompāniju “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 lietošanu Apvienotajā Karalistē, Viljamsons izteicies, ka tas tāpēc, ka Lielbritānija vienkārši ir daudz labāka valsts par visām pārējām Eiropas Savienības valstīm.
ASV vadošais imunologs Entonijs Fauči ir visai asi izteisies par britu rīcību, paziņojot, ka pirms vakcīnas apstiprināšanas veiktās pārbaudes tomēr nav bijušas pietiekamas. Gan Pasaules Veselības organizācija, gan Eiropas Zāļu aģentūra ir aicinājušas britus dalīties ar saviem atklājumiem.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecas visi ES noteikumi.
ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.
