Pašlaik Eiropā mazāk kā 3% filmu ir pieejamas sabiedrībai, tāpēc Eiropas Komisija plāno jau šogad sākt diskusijas par šo jautājumu.
Kamēr Eiropas Savienības vadība aicina aizvien vairāk izmantot jaunās tehnoloģijas, tā attīstot izglītību, inovācijas un kultūru, tikmēr lēsts, ka Eiropas kino draud pazušana. Pašlaik mazāk kā 3% no Eiropā saražotām filmām ir digitalizētas, kas var nodrošināt arī to tālāku pastāvēšanu un nepazušanu arhīvu plauktos. Kā norāda Latvijas Kino centra vadītāja Ilze Gailīte Holmberga - nav vienotas politikas un materiālā atbalsta tam, lai filmas no analogā formāta pārveidotu digitālajā.
Eiropas komisijas vadītāja vietniece Nēlī Krusa norādījusi, ka ir gatava iesniegt priekšlikumus jau šogad, jo esot smieklīgi, ka 21. gadsimtā filmu mantojums, kas ir daļa no apjomīgā Eiropas kultūras mantojuma, nav pieejams sabiedrībai. Pašlaik filmu digitalizāciju kavē nepietiekams valsts un privātais finansējums un tiesību saskaņošanas sarežģītība. Kā norāda producents Gatis Upmalis, vēl līdz 2011. gadam Eiropā lielu daļu filmu uzņēma ar 35 mm kamerām. Tikai pēc tam vietā nākusi digitālā tehnika. Producents uzskata, ka jautājums jārisina valstij, kurai arī jāzina, kā tiek uzglabāti negatīvi un kur atrodas filmu kopijas, kas ceļojušas uz festivāliem. Kā norāda Upmalis, filmu veidošanas prakse ir radikāli izmainījusies, filmu ražotāji atsakās no analogām tehnoloģijām.
Iespēja, ka valsts varētu pilnībā iesaistīties kinofilmu pārnešanā ciparu formātā ir neliela, jo kultūras finansējums ir mazs. Tāpēc svarīgi, lai Eiropas līmenī tiek meklēta iespēja palīdzēt kino zelta fondus saglabāt arī modernākos formātos. Tomēr arī filmu veidotājiem pašiem būs jādomā, kā parūpēties par savu darbu nākotni.
Līdzās mērķim saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, svarīga arī filmu pieejamība un līdz ar to arī autortiesības, likumdošana. Joprojām autortiesību jautājumi risinās neveikli un nav vienota risinājuma visā Eiropā.
Par to vēl šogad paredzamas diskusijas Eiropas Komisijā.
