Tuvajos Austrumos karos iet bojā arī seno civilizāciju pieminekļi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Sīrijā, Irākā un Afganistānā uzmanības gaismā celts kultūras pieminekļu temats. Sagrauti vai strauji iet bojā gan atsevišķi objekti, gan pilsētu daļas, kas nesa atmiņu par senām civilizācijām un mūsdienu civilizāciju dzimšanu.

Šogad Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome pielīdzinājusi mērķtiecīgu kultūras pieminekļu sagraušanu kara noziegumam, kuru iztiesās starptautiskajā krimināltiesā.  

Karos Sīrijā un Irākā nopostīts neskaitāmi daudz mājvietu - tās burtiski nāksies celt no gruvešiem. Tomēr ir kāda daļa valsts, ko nevarēs uzcelt no jauna. Senā Nūri mošeja Mosulā, kas nesa pagātnes liecības par musulmaņu cīņu pret kristiešu krustnešiem. Arī romiešu amfiteātris Palmīrā, kas savulaik bija viens no nozīmīgākajiem antīkās pasaules kultūras centriem. Pēdējie trīs gadi, šķiet, nesuši lielāko iznīcību kultūrvēsturiskiem pieminekļiem Sīrijā un Irākā.

Pēc ANO datiem drupās ir puse no Mosulas vecpilsētas Irākā un trešdaļa  Alepo vecpilsētas Sīrijā. No kopumā 38 svarīgākajām kultūras mantojuma vietām, kurām draud iznīcība, 22 atrodas tieši Tuvajos Austrumos.

Piesaucot Korāna vārsmas un cīņu ar elkdievību, savu lomu vēstures iznīcībā uzņemas radikālais grupējums “Daīš” jeb “Islāma valsts”.  Teroristi to izmanto arī mērķtiecīgai šantāžai, apzinoties, cik lielu nozīmi šo vēstures liecību saglabāšanā pievērš rietumvalstis.

Tomēr lielu postažu atstāj arī ASV, Krievijas un pašas Sīrijas valdības veiktie uzbrukumi.

Piemēram, Lībijā NATO savā militārajā operācijā vadījās pēc speciāli izveidota saraksta ar kultūrmantojuma vietām, kuras bombardēt nedrīkst, kampaņās citās valstīs koalīcijas spēki ir bijuši krietni paviršāki.

Turklāt iznīcība nebeidzas, beidzoties aktīvai kara darbībai. Sliktais drošības stāvoklis paver iespēju laupīšanai. Tas īpaši spilgti bija novērojams Irākas kara laikā, kad tika izlaupīts Nacionālais muzejs – vērtīgākos artefaktus gan izdevās atgūt, tostarp sumeriešu karaļa bezgalvaino statuju.

Bet 10 000 priekšmeti aizvien ir pazuduši. Pēc šādiem artefaktiem ir liels pieprasījums melnajā tirgū. Tas ir viens no džihādistu peļņas avotiem.

Lai cīnītos ar šādu noziedzību, ANO Drošības padome šogad nolēma, ka apzināti uzbrukumi vēsturiski nozīmīgām vietām ir kara noziegumi, kurus iztiesās starptautiska krimināltiesa.

Tikmēr arheologi domā, kā saglabāt esošo un censties to rekonstruēt. Šeit talkā nāk visai radoši risinājumi – vardarbīgos talibu uzbrukumos iznīcinātās Budas statujas Afganistānā tika atveidotas ar lāzeru projekcijām. Bet Palmīras artefaktu atveidē mākslinieki izmantojuši 3D printēšanu.  Noder pat tukšas Irākas dateļu sīrupa kārbas – kāds amerikāņu-irākiešu tēlnieks no tām atveidojis seno Lamasu statuju – Nīnives vārtu sargātājdievību. Bieži vien šie darbi tiek izstādīti ekspozīcijās ārvalstīs. Nākotnē rekonstrukcijas darbi var būt ieguvums arī vietējo kopienai – ne tikai atgādinot par kultūrvēsturiskām vērtībām, bet arī radot darba iespējas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti