ĪSUMĀ:
- Tusks apliecina atbalstu Austrumukrainas infrastruktūras rekonstrukcijai.
- Azerbaidžānā Tusks teica, ka vienošanās par jaunu pamatnolīgumu starp valsti un ES jau tuvu.
- Tuskam vēl priekšā vizītes Armēnijā un Gruzijā.
- Vizītēs Tusks devies, lai stiprinātu attiecības ar Austrumu partnerības valstīm.
Austrumu partnerība ir daļa no Eiropas Savienības kaimiņu politikas, kas izveidota, lai izvairītos no krasas norobežošanās starp dalībvalstīm un kaimiņvalstīm. Kaimiņu politikas mērķis ir vecināt labklājību, stabilitāti un drošību reģionā kopumā. Lēmumu izveidot Austrumu partnerību Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji pieņēma pirms desmit gadiem Čehijā. Austrumu partnerības mērķis ir uzlabot ekonomiskās un politiskās saites apmaiņā pret reformu īstenošanu. Šīs partnerības valstu vidū ir sešas Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis, tajā skaitā Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova, Ukraina un Baltkrievija.
Lai stiprinātu attiecības ar Austrumu partnerības valstīm, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks uzsācis plašu vizīšu programmu. Tā sākās Ukrainā, kad viņš svētdien un pirmdien tikās ar Ukrainas premjerministru Volodomiru Groismanu un jauno prezidentu Volodimiru Zelenski.
„Šodien notika pirmais Eiropas Savienības-Ukrainas samits kopā ar prezidentu Zelenski. Tā norise sekoja pirmajai mūsu savstarpējai tikšanās reizei jūnija sākumā. Mūsu partnerība ir būvēta uz plašākā asociācijas līguma, kas Eiropas Savienībai ir ar kādu no valstīm,” sacīja Tusks.
Kopš 2014. gada Eiropas Savienība un Eiropas finanšu iestādes gan grantos, gan aizdevumu formā sniegušas vairāk nekā 15 miljardu eiro lielu palīdzību Ukrainai. Līdzekļi paredzēti reformu procesa atbalstam, un to piešķiršana tiek stingri izvērtēta, balstoties uz panākto progresu. Kopš 2014. gada Ukraina ir sākusi vērienīgu reformu programmu, kuras mērķis ir stabilizēt ekonomiku un uzlabot iedzīvotāju iztikas līdzekļus. Prioritārās reformas ietver korupcijas apkarošanu, tiesu sistēmas reformu, konstitucionālās un vēlēšanu reformas, uzņēmējdarbības vides un energoefektivitātes uzlabošanu, kā arī valsts pārvaldes reformu, tostarp decentralizāciju.
Tusks kopā ar Zelenski apmeklēja arī kara plosīto Luhanskas apgabalu. Ņemot vērā Ukrainas teritorijā notiekošo karadarbību, Eiropadomes prezidents apliecināja bloka gatavību atbalstīt infrastruktūras rekonstrukciju, līdz ko pilnībā tiks izpildīti Minskas vienošanās nosacījumi.
„Vakar es apmeklēju Austrumukrainu, lai personīgi novērtētu situāciju uz frontes līnijas. Mēs sagaidām, ka Krievija izmantos savu ietekmi pār separātistiem, lai pārtrauktu karadarbību. Es arī novēroju, cik kritiska ir konfliktā skarto civiliedzīvotāju situācija. Eiropas Savienība kopā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju, ANO aģentūrām un nevalstiskajām organizācijām turpina atbalstīt centienus remdēt šo iedzīvotāju ciešanas.
Eiropas Savienība arī ir gatava atbalstīt infrastruktūras rekonstrukciju, līdz ko pilnībā tiks izpildīti visi Minskas vienošanās nosacījumi,” sacīja Tusks.
Turpinot vizītes, otrdien Tusks viesojās Azerbaidžānā, kur tikās ar prezidentu Ilhamu Alijevu un apmeklēja galvaspilsētas Baku ostu. Pirms diviem gadiem Eiropas Savienība un Azerbaidžāna sāka sarunas par jaunu pamatnolīgumu, kas dotu jaunu impulsu politiskajam dialogam un abpusēji izdevīgai sadarbībai. Vizītes laikā Tusks uzsvēra, ka vienošanās noslēgšana jau ir pavisam tuvu. Eiropadomes prezidents apliecināja bloka gatavību vēl vairāk padziļināt sadarbību ar Azerbaidžānu, vienlaikus uzsverot būtisko nozīmi, ko Savienība piešķir tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai.
Azerbaidžāna ir svarīgs Eiropas Savienības enerģētikas partneris. Desmit gadu laikā ar bloka atbalstu Azerbaidžānā sākti vai pabeigti vairāk nekā 45 projekti. Kopš 2009. gada Azerbaidžānas kompānijām sniegts vairāk nekā 222 miljonu eiro liels atbalsts.
Savukārt trešdien Eiropadomes prezidentam paredzēta vizīte Armēnijā, kur viņš tiksies ar premjerministru Nikolu Pašinjanu un prezidentu Armenu Sarkisjanu. ES un Armēnijas attiecības balstās uz Eiropas Savienības un Armēnijas Visaptverošā un pastiprinātā partnerības nolīgumu, kas tika parakstīts pirms diviem gadiem. ES ir lielākais finansiālā atbalsta sniedzējs un galvenais reformu partneris Armēnijā, ik gadu piešķirot aptuveni 40 miljonus eiro. Kopš 2014. gada enerģētikas, lauksaimniecības un transporta nozarēs ES ieguldījusi vairāk nekā 1 miljardu eiro. Austrumu partnerības ietvaros Armēnijā palīdzēts dažādos veidos, piemēram, uzlabojot dzeramā ūdens kvalitāti vairāk nekā miljonam iedzīvotāju, kā arī atvēlēti līdzekļi vairāk nekā 15 izglītības iestāžu renovācijai.
Vizīšu programmu Tusks ceturtdien noslēgs Gruzijā, kur viņš tiksies ar ārlietu ministru Dāvidu Zalkaliani un premjerministru Mamuku Bakhtadzi. No 2009. līdz 2016. gadam Eiropas Savienība Gruzijas biznesa videi vien sniegusi aptuveni 35 miljonu eiro atbalstu. ES grantu formā Gruzijai ik gadu piešķir vairāk nekā 120 miljonus eiro. Pirms diviem gadiem tika atcelts arī bezvīzu režīms, un iespēju ceļot uz Šengenas zonu bez vīzas izmantojuši vairāk nekā 300 000 Gruzijas iedzīvotāji. Starp Gruziju un Eiropas Savienība ir parakstīts arī asociācijas līgums. Šī gada ziņojumā par reformu progresu Gruzijā minēts, ka valsts turpina cītīgu darbu nepieciešamo reformu ieviešanā, tomēr kā izaicinājums minēta cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību aktu ieviešana.
