Aizvakar un vakar noritējušā Eiropas Savienības valstu vadītāju samitā Briselē gan vēl izdevās vienoties, ka pret atsevišķiem Krievijas politiķiem un biznesmeņiem, kā arī dažu nozaru uzņēmumiem vismaz līdz rudenim tiek saglabāti ceļošanas aizliegumi, aktīvu iesaldēšana un citi ierobežojoši pasākumi, kamēr neradīsies pārliecība, ka Krievija patiesi vēlas panākt mieru Ukrainā. Tikmēr par iespēju pastiprināt spiedienu diskusija palika vēlmju līmenī.
„Eiropas Padomes piekrīt, ka sankcijām jābūt tieši saistītām ar Minskas miera līguma nosacījumu izpildi. Eiropas Savienība arī saglabās gatavību ieviest papildu pasākumus, ja tas būs nepieciešams. Tāpat mums jāatbild Krievijas mestajam izaicinājumam, kad tā izplata dezinformāciju par konfliktu Ukrainā. Savienības augstā pārstāve ārlietās sagatavos stratēģisko komunikācijas plānu,” sacīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Līdz šim sankcijas nav piespiedušas Maskavu nodrošināt, lai Ukrainas separātistu reģions atjaunotu likuma varu vai vismaz veiktu efektīvu starptautisko novērotāju darbību. Tāpat Krievija noliedz , ka Ukrainā būtu tās regulārā armija. Tusks pēc samita atzina, ka Krievijai izdevies sašķelt Eiropu un vairāku valstu valdības gatavas atstāt Ukrainā iesaldētu vai mēreni ritošu konfliktu apmaiņā pret Krievijas tirgus atvēršanos.
Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītēm Ungārijā, Kiprā, kā arī pēc Grieķijas un Itālijas premjeru viesošanās Maskavā Krievijas pārtikas uzraugs „Rosseļhoznadzor” jau pavēstījis, ka varētu ļaut šo valstu pārtikas ražotājiem atsākt piegādes Krievijas tirgum. Novērotāji atzīst, ka šīs ir pirmās bezdelīgas un diemžēl Maskavas advokātu skaits Eiropas Savienības dalībvalstu vidū var tikai pieaugt.
