Tusks būtu gatavs ilgam «Brexit» atlikšanas periodam

Lielbritānijas parlamenta deputāti noraidījuši izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās. Tagad gaidāms balsojums par “Brexit” atlikšanu, un Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks ir sacījis, ka viņš būtu gatavs rosināt garu sarunu perioda pagarināšanu, lai Lielbritānijai būtu iespēja nākt klajā ar citu stratēģiju.

Trešdien, pārkāpjot partijas disciplīnu, vairāki valdības ministri atturējās vai pat atbalstīja ierosinājumu pilnībā izslēgt izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās.

Valdība bija gribējusi, lai šāda varbūtība netiktu pieļauta tikai zināmu laiku. Bet deputāti nosliecās par labu opozīcijas piedāvājumam. Viena no valdības ministrēm pat atkāpās no amata, lai varētu nobalsot kā viņa vēlas.

Tomēr juridiski šis balsojums neko maina.

Tiek baumots, ka aizkulišu sarunās Nīderlandes premjers Marks Rute to ir salīdzinājis ar “Titānika” balsojumu, lai aisbergs pabīdītos malā.

Tādēļ tagad notiks trešais balsojums. Tas paredz pagarināt izstāšanās sarunu periodu, ja līdz 20. martam netiks apstiprināta jau divas reizes noraidītā vienošanās ar Eiropas Savienību.

Tusks būtu gatavs ilgam «Brexit» atlikšanas periodamArtjoms Konohovs

    “Mūsu priekšā ir tās pašas iespējas, kā līdz šim. Mēs varam pamest Eiropas Savienību ar vienošanos, ko valdība ir panākusi pēc divu gadu sarunām. Mēs varam arī sarīkot atkārtotu referendumu par šo vienošanos. Bet tad pastāv risks, ka nekāda izstāšanās vispār nenotiks. [..] Tas iedragās trauslo uzticību starp iedzīvotājiem un šī parlamenta locekļiem,” trešdienas vakarā paziņoja Lielbritānijas premjere Terēza Meja.

    No valdības piedāvātā formulējuma izriet, ka Meja nākamajā nedēļā varētu mēģināt sarīkot trešo balsojumu par izstāšanās vienošanos.

    Tam būtu jānotiek pirms ceturtdien un piektdien gaidāmā Eiropas Savienības līderu samita Briselē.

    Iespējams, ka vienošanās pretiniekus varētu pārliecināt papildu valdības galvenā juridiskā padomnieka Džefrija Koksa argumenti, kas nav izskanējuši otrdien. Proti, ka Lielbritānija nepieciešamības gadījumā varētu izmantot Vīnes konvenciju, lai vienpusēji izstātos no pagaidu noregulējuma Ziemeļīrijas un Īrijas robežas jautājumā.

    Daļa deputātu to uzskata par lamatām, kas liks Lielbritānijai mūžīgi pildīt Eiropas Savienības noteikumus.

    Ja izstāšanās sarunu pagarināšana tomēr varētu tikt prasīta, tad pagaidām nav skaidrs, cik ilgs varētu būt šis periods un vai tam piekritīs 27 Eiropas Savienības valstu vadītāji.

    Tusks ir sacījis, ka viņš būtu gatavs rosināt garu sarunu perioda pagarināšanu. Iespējams, ka tas varētu būt pat uz vairākiem gadiem.

    KONTEKSTS: 

    2016. gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Sākās sarunas par to, kā tieši notiks izstāšanās, un tika noteikts “Brexit” datums – 2019. gada 29. marts. Sarunās britu valdība panāca vienošanos ar ES par to, cik Londona samaksās ES par iepriekšējām saistībām (aptuveni 45 miljardi eiro), kādas būs britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, un kā izvairīties no fiziskās robežas starp Īriju un Ziemeļīriju. Tāpat vienošanās paredzēja parejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, lai vienotos par tirdzniecības nosacījumiem, un līdz tam laikam būtisku izmaiņu nebūtu.

    Taču birtu parlaments janvāra vidū šo vienošanos noraidīja. Meja vienojās ar ES par nelielām izmaiņām līguma, taču parlaments atkal to noraidīja. Vēlāk parlaments noraidīja arī iespēju izstāties no ES bez vienošanās.

    Par “Brexit” nākotni valda liela neskaidrība, tikmēr ES Tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Lielbritānija var atcelt izstāšanos un tam nav nepieciešama pārējo valstu piekrišana. 

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti