Viņš intervijā britu raidsabiedrībai BBC gan arī uzsvēra, ka Skotijai nāktos izpildīt visas standarta prasības dalībvalsts statusa iegūšanai.
“Emocionāli man nav nekādu šaubu, ka visi par to šeit, Briselē, būs ļoti entuziastiski un arī Eiropā kopumā. Mums, protams, jāņem vērā līgumi un dažādas formalitātes.
Taču, ja jautājat man par mūsu emocijām, es domāju, ka, protams, varēs just tikai un vienīgi dziļu un patiesu empātiju,” sacīja Tusks.
Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības Skotijā valdošā Skotu nacionālā partija vēlas panākt vēl viena neatkarības referenduma izsludināšanu. Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena uzskata, ka tas nepieciešams, jo līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības situācija ir būtiski mainījusies.
2014. gada neatkarības referendumā Skotijas neatkarību atbalstīja 44% nobalsojušo Skotijas iedzīvotāju. Savukārt divus gadus vēlāk “Brexit” referendumā par palikšanu Eiropas Savienībā nobalsoja 62% skotu.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī oficiāli izstājusies no Eiropas Savienības, un tuvākajā laikā oficiālajai Londonai un Briselei nāksies uzsākt sarežģītās sarunas par savstarpējo tirdzniecību.
Referendums par Lielbritānijas izstāšanos vai palikšanu ES notika 2016. gadā, un 52% britu nobalsoja par izstāšanos. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Terēza Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 2019.gada 31. oktobrim, pēcāk termiņš tika pagarināts līdz 2020. gada 31. janvārim.
Līdz ar "Brexit" no 1.februāra iesāksies 11 mēnešu pārejas periods, kurā Lielbritānija saglabās daudzas priekšrocības un arī pienākumus gluži kā citas ES valstis. Šajā laikā pusēm jāvienojas par nākotnes attiecībām.
