Tusks sacīja, ka piedāvājumā ir četri galvenie pamatprincipi:
- Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas Savienības un Eiropas Savienībā dzīvojošo britu tiesības, to saglabāšana esošajā statusā, kamēr Lielbritānija joprojām ir ES dalībvalsts, un vienošanās par garantijām pēc tam, kad Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību būs atstājusi.
- Novērst likumisko vakuumu kompānijām un biznesam, kas rastos brīdī, kad Eiropas Savienības nosacījumi vairs neattiektos uz Lielbritānijas likumiem.
- Vienoties, ka Lielbritānija izpilda visas savas saistības, ko tā ir apņēmusies kā ES dalībvalsts, tajā skaitā maksājumus Eiropas Savienības fondos.
- Rast risinājumu robežai starp Īriju un Ziemeļīriju, kas pēc Lielbritānijas izstāšanās teorētiski būtu jāatjauno, bet varētu radīt milzu grūtības Īrijas salas iedzīvotājiem. Daudzi arī bažījas, ka robežas atjaunošana varētu atkal uzjundīt kādreizējos nemierus un domstarpības starp tiem, kuri atbalsta Ziemeļīriju Lielbritānijas sastāvā, un tiem, kuri vēlas salas atkalapvienošanos.
Šie ir galvenie punkti, par kuriem Eiropas Savienība vēlas vispirms vienoties ar Lielbritāniju, un tikai tad sākt sarunas par nākotni.
Tikmēr “Sky News” ziņo, ka paralēli šai stingrajai nostājai Londonai piedāvāts arī “burkāns” – iespēja sākt sarunas par tirdzniecības līgumu jau pirms “Brexit” procesa noslēgšanās, ja šķiršanās sarunās būs vērojams būtisks progress.
Lielbritānijai ir jāpanāk vienošanās par tās teritorijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, tad var virzīties uz priekšu arī sarunas par tirdzniecību, norāda “Sky News”. ES vadlīnijas ļauj noprast, ka ES grib pārejas perioda vienošanos, un, pirms būs panākta kāda konkrēta vienošanās par tirdzniecības līgumu, Londonai būtu jāakceptē ES noteikumi.
Bet Londona līdz šim ir izteikusi pretēju vēlmi - vienā sarunu procesā vienoties gan par izstāšanos, gan par nākotnes attiecībām.
Līdz ar to jau tagad ir skaidrs, ka, pirms sākt sarunas par tālāko, abām pusēm būs jāizēd puds sāls. Un it īpaši jautājumā par Lielbritānijas atlikušajiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā. Lielbritānijai atlikušajās saistībās var nākties šķirties no 60 miljardiem eiro par aiziešanu no Eiropas Savienības, kas ir maksājumi projektos un programmās, tai skaitā struktūrfondos, tāpat summai pieskaitāmi arī pensiju maksājumi Eiropas Savienības ierēdņiem. Tomēr britu valdības juristi strīdas pretī, sakot, ka Lielbritānija valstu blokam var nemaksāt, jo neesot neviena līguma vai likuma, kas Lielbritānijai liktu izpildīt šādas saistības.
Sarunas par šiem nosacījumiem, visticamāk, varētu sākties maijā, jo vispirms 29. aprīlī par vadlīnijām būs jāvienojas arī ES dalībvalstu vadītājiem, kuri tiksies īpašā samitā Briselē, kas būs veltītas tikai un vienīgi „Brexit”.
Pirms tam Eiropadomes prezidents Donalds Tusks apmeklēs Lielbritāniju un tiksies ar premjerministri Terēzu Meju. Un piektdien Tusks arī vairākkārt uzsvēra, ka Eiropas Savienība būs vienota šajās sarunās. Iepriekš izskanējušas bažas, ka Londona centīsies runāt arī ar katru dalībvalsti atsevišķi, līdz ar to, ņemot vērā arī dalībvalstu atšķirīgās intereses, tas varētu sadrumstalot un apgrūtināt sarunu procesu.
„Šī ir mana pirmā šķiršanās un es ceru, ka pēdējā, kas nozīmē, ka man pavisam nav pieredzes, tāpēc vēlos būt ļoti uzmanīgs un precīzs,” sacīja Tusks.
“Ja Lielbritānija vēlas sasniegt konstruktīvu vienošanos, tās interesēs ir runāt tikai ar visām 27 dalībvalstīm vienlaikus un kopā. Tas ir vienīgais ceļš un vienīgā iespēja šajā ārkārtīgi grūtajā sarunu procesā,” sacīja Tusks.
Jau vēstīts, ka aizvadītajā jūnijā notikušajā referendumā Lielbritānijā 51,9% nobalsoja par izstāšanos, bet 48,1% – par palikšanu blokā. (Referendumā piedalījās 71,8 procenti balsstiesīgo). Līdz ar to valdība pieņēma lēmumu sākt izstāšanās procesu. Teorētiski un saskaņā ar Lisabonas līgumu, tam būtu jānotiek divu gadu laikā, taču daudzi to apšauba, sakot, ka, visticamāk, sarunas ieilgs. Trešdien, 29.martā, Lielbritānija oficiāli iesniedza Eiropas Savienībai vēstuli par izstāšanos, šo uzsākot procesu.
