Pasaules panorāma

Bavārija atceļ «Oktoberfest»

Pasaules panorāma

Pabalsti bez nosacījumiem – risinājums globālā kapitālisma problēmām?

Liesmo Černobiļas slēgtā zona

Turpinās ugunsgrēki Černobiļas tuvumā; paaugstinātu radiāciju nefiksē

Šajā nedēļas nogalē pieminēs Černobiļas kodolkatastrofas 34. gadadienu. To dienu traģiskās ainas ukraiņiem atmiņā atsauc postošie mežu ugunsgrēki, kas šobrīd plosās Černobiļas apkārtnē. Daudzus uztrauc, vai līdz ar dūmiem vējš līdzi nenesīs radioaktīvus putekļus. Ukrainas Veselības ministrija apgalvo, ka radiācijas līmenis Kijevā esot normas robežās un Černobiļas kodolstacija draudus nerada.

Smacīgi dūmi no meža ugunsgrēkiem, kas plosās  Černobiļas kodolstacijas apkārtnē un netālu no Ukrainas galvaspilsētas, sasnieguši Kijevu un ietinuši smogā. Smacenis jau nedēļu ir tik pamatīgs, ka gaisa piesārņojums Kijevā ir viens no lielākajiem pasaulē. Tā secināts Šveices monitoringa grupas “IQAir” ziņojumā.

Kijevā smogs, kas radies no meža ugunsgrēkiem. 2020.gada aprīlis

Kijevas 3,7 miljoniem iedzīvotāju ieteikts uzturēties telpās un aizvērt logus. Kijeva šobrīd ir daudz tukšāka, jo pandēmijas dēļ ļaudis jau spiesti palikt mājās.

Meži Černobiļas slēgtajā zonā sāka degt aprīļa pirmajās dienās. Milzīgā platībā svilst sausā zāle, celmi un kūdra.

Amatpersonas mierina - liesmas ir gana tālu no Černobiļas kodolstacijas. Savukārt vides aktīvisti ziņojuši, ka uguns bijusi vien pusotru kilometru no reaktora.

“Uguns perēkļi nerada nekādus draudus stacijas sarkofāgam un citiem svarīgiem objektiem slēgtajā zonā. Ārkārtējo situāciju dienesta spēki ir pārdislocēti, un darbi rit 24 stundas diennaktī. Vienlaikus Kijevas apgabalā sākās putekļu vētra, kuru izraisīja spēcīgais vējš 20 -25 metri sekundē. Vējš uzrāva gaisā sauso augsnes virskārtu un pacēla smiltis atmosfērā. Šis fenomens nav saistīts ar gaisa masu pārvietošanos no Černobiļas. Un tas neradīja nekādus ķīmiskus vai radioaktīvus draudus.

Radiācijas līmenis Kijevā un slēgtajā zonā nepārsniedz dabīgo fonu,” paziņoja Ukrainas ārkārtas situāciju dienesta vadītājs Mikola Čečotkins.

1986. gada 26. aprīlī Černobiļā notika pasaulē nopietnākā kodolkatastrofa - eksplodēja atomreaktors, un radioaktīvi mākoņi izplatījās pār visu Eiropu.  Radioaktīvo teritoriju 30 kilometru rādiusā ap staciju noteica par slēgtu zonu, cilvēkus evakuēja. Taču tur joprojām dzīvo vairāki simti cilvēku, pārsvarā gados vecāki ļaudis, kuri atteicās pamest mājas un saimniecības.

Pēdējos gados uzplaucis tā sauktais Černobiļas tūrisms. Netrūkst cilvēku, kuri grib apskatīt slēgto zonu, tostarp pamesto Pripjatas pilsētu.

“Tā ir ļaunprātīga dedzināšana. Par to esmu simtprocentīgi pārliecināts. Šos ugunsgrēkus nevar vienkārši uzskatīt par meža ugunsgrēkiem, kas izposta dabu. Tas ir teroristisks uzbrukums, kas noposta daudzas tūrisma vietas. Šī apkārtne piesaista apmeklētājus no visas pasaules, un to nevar atjaunot,” norādīja tūrisma aģentūras direktors Jaroslavs Jemeļjaņenko.

Vienlaikus mežu ugunsgrēki izcēlušies arī Kijevai blakus esošajā Žitomiras apgabalā. Tur jau nodeguši desmitiem ciemu. Dzēšanas darbos iesaistīti vairāk nekā 2000 cilvēku, vairāki simti specializētās tehnikas vienību, lidmašīnas un helikopteri. Desmit dienās izdevās liesmas iegrožot, taču atsevišķos rajonos atkal deg.

Mežu ugunsgrēki Kijevai blakus esošajā apgabalā, 2020.gada aprīlis

“Šis ir gadiem ilgas bezdarbības rezultāts. Nav izrakti ne grāvji, ne izveidotas stigas, ne izcirsti koki.

Te nu ir situācija, kad deg, bet mašīnas nevar piekļūt šīm vietām, jo nav ceļu,” pastāstīja Černobiļas slēgtās zonas bijusī vadītāja Katerina Pavlova.

Policija ir notvērusi vairākus ļaundarus, kuri mežmalās dedzinājuši pērno zāli un atkritumus. Ukrainas Iekšlietu ministrija izmeklē arī versiju par iespējamu diversiju, un vainīgo meklēšanā iesaistīta Nacionālā gvarde.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti