Turpinās saspringtas sarunas par Eiropas banku uzrauga izveidošanu

Briselē turpinās saspringtas sarunas par Eiropas banku uzrauga izveidošanu, kura uzdevums būtu turpmāk uzmanīt banku stāvokli, jau priekšlaikus novērst iespējamas krīzes atkārtošanos un, ja nepieciešams, šaubīgās bankas arī slēgt. Eiropas valstis arī lemj par fondu, kurā atrastos drošības nauda, no kuras ārkārtas banku krīzes gadījumā valstis varētu pasmelties līdzekļus, taču joprojām ir daudz jautājumu par to, kas šo fondu uzraudzīs un kas veidos lielāko drošības līdzekļu daļu.

Pēc tam, kad smagā finanšu krīze pamanījās iedragāt vairākas Eiropas bankas, kuras nācās glābt ar pašu dalībvalstu budžeta līdzekļiem, Eiropas Savienība nākusi pie secinājuma, ka turpmāk gan stingrāk jāuzrauga pašas bankas, gan arī jāparedz drošības līdzekļi nebaltām dienām, kas varētu būt izmantojami ārkārtas gadījumos. Šajās dienās Briselē tiekas Eiropas Savienības finanšu ministri, kuri cenšas panākt politisku vienošanos par Banku uzraudzības mehānismu. Galvenie jautājumi – kas būs galvenais banku uzraugs, kas iemaksās banku glābšanas fondā lielāko naudas daļu, vai atbildība gulsies uz visām vai tikai lielākajām Eiropas bankām. Taču kopējais noskaņojums ir tāds: panākt, lai turpmāk banku glābšana mazāk gultos uz valstu nodokļu maksātāju, bet vairāk uz pašu banku pleciem.

Mūsu, Latvijas, Baltijas, arī skandināvu uzskats ir tāds – lai tas maks ir pietiekami liels, bet aizslēgts, lai pie tā netiek tā vienkārši klāt – tikai tad, ja ir visu valstu kopējais atbalsts un akcepts. Lai neķeras klāt, kā nevajag. Un lai tur ir ne tikai nodokļu maksātāju nauda, bet arī no industrijas," Latvijas pozīciju par banku glābšanas fondu skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.

Karstās ministru diskusijās ir arī jautājums par to, kādas pilnvaras banku uzraugam būs slēgt tās dalībvalstu bankas, kuras draud bankrotēt un varētu nopietni apdraudēt gan eirozonas, gan Eiropas Savienības finanšu situāciju. Nākamajā gadā Eiropas Savienība gatavojas pilnībā īstenot Eiropas svarīgāko banku tā saukto veselības jeb stabilitātes testu, un, kā norāda finanšu ministrs Andris Vilks, gaidāms, ka atklāsies vairāki sarežģīti gadījumi, īpaši vecaja Eiropā.

Vairums dalībvalstu vēlas, lai šādas funkcijas tiktu uzticētas Eiropas Savienības institūcijām, būtībā Eiropas Komisijai, kamēr, piemēram, Vācija, Somija un Slovēnija vēlas, lai šādas pilnvaras būtu tikai un vienīgi pašām dalībvalstīm un lēmumi tiktu pieņemti finanšu ministru sanāksmēs.

Paredzams, ka fondu līdz galam izveidos tuvākajos divos gados, tomēr  atklāts paliek jautājums, ko darīt, ja gadījumā kādu no Eiropas bankām krīze piemeklēs līdz tam.

Eiropa Centrālā Banka izteikusi cerību, ka dalībvalstis panāks politisku vienošanos līdz gada beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti