Ierasts, ka pēdējā laikā "Brexit" procesa dēļ Terēza Meja kontinentā uzņemta auksti un pat ignorēta, tomēr Minhenes drošības konference šoreiz bija izņēmums un kopā ar ietekmīgo diplomātu, konferences priekšsēdētāju Voflgangu Išingeru izdevās pat pasmaidīt un pajokot. Tikmēr pati Terēzas Mejas runa lielā mērā bija veltīta kritiķiem, kas uztraucas, ka ķildīgā ''Brexit'' procesa rezultātā novārtā tiek atstāta sadarbība tādos visai Eiropai būtiskos jautājumos kā cīņa ar terorismu un organizēto noziedzību. Tāpēc Lielbritānija vēloties noslēgt jaunu līgumu par sadarbību drošības sfērā vēl pirms izstāšanās procesa noslēgšanās:
''Es saprotu, ka pašlaik nav neviena drošības līguma starp Eiropas Savienību un kādu trešo valsti, kas pilnā mērā varētu tikt pielīdzināts mūsu līdzšinējo stratēģisko attiecību dziļumam, taču šādas visaptveroša un stratēģiska sadarbība starp Eiropas Savienību pastāv citās nozarēs, tādās kā tirdzniecība, un nav nekādu juridisku vai praktisku šķēršļu, lai šādu vienošanos nevarētu panākt arī drošības jomā,'' sacīja Meja.
Tomēr, kā vēlreiz šodien atkārtoja pati Meja – izstāšanās no Eiropas Savienību ir nenovēršama. Un tas kopā ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas izteikumiem turpina radīt auglīgu augsni debatēm par pašas Eiropas aizsardzības spējām. Izceļot Vācijas kā līdera lomu pēdējā gada laikā Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena to rezumēja kā vēlmi saglabāt transatlantiskās saites, bet reizē kļūt vairāk eiropeiskiem.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš Minhenē tikās ar Japānas ārlietu ministru neilgi pēc pirmās Japānas premjera vizītes Latvijā, gan uzsver, ka visas šīm debatēm priekšnoteikums ir NATO funkciju nedublēšana un neaizstāšana.
Tikmēr to, ar kādiem drošības izaicinājumiem var nākties saskarties esot ārpus Eiropas Savienības un NATO, atgādināja Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Viņš bija ieradies Minhenē ar Eiropas Savienības karogu, kas atvests no smagi cietušās Austrumukrainas piefrontes pilsētas Avdiivkas un emocionālā runā atkārtoti aicināja tur izvietot ANO miera uzturēšanas misiju. Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls pat šodien uzsvēra, ka šādas misijas gadījumā varētu mīkstināt sankcijas pret Krieviju. Tomēr abu pušu apstiprināta starptautiska misija, tāpat kā pamiera pilnīga ievērošana joprojām šķiet tāls un nereāls mērķis.
Iepriekšējā Minhenes konference vainagojās ar īsu pamieru Austrumukrainā, taču tas ātri vien tika pārkāpts. Šoreiz pat neizdevās noorganizēt iepriekš plānoto tikšanos tā sauktajā Normandijas formātā ar Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas delegācijām.
