Šo sestdien ir paredzēts kārtējais mēģinājums nogādāt Mariupoles civiliedzīvotājus drošībā. Ukrainas vicepremjere Irīna Vereščuka mudināja cilvēkus pulcēties pie šosejas, netālu no kāda tirdzniecības centra. Ja viss notiks, kā ieplānots, tad evakuācija sāksies ap pusdienas laiku, piebilda valdības vadītāja vietniece.
Kā zināms, Mariupolē, kas turpina pamatīgi ciest no Krievijas armijas uzbrukumiem, joprojām atrodas ievērojams civiliedzīvotāju skaits. Tie, kam ir izdevies pamest šo pilsētu, stāsta par piedzīvotajām šausmām un to, ka pilsēta ir gandrīz pilnībā sagrauta. Kā zināms, Krievija nesen ir paziņojusi par tā dēvēto Mariupoles atbrīvošanu jeb faktisku ieņemšanu. Tomēr šie apgalvojumi tiek apšaubīti.
Par nepieciešamību nodrošināt civiliedzīvotāju evakuāciju no Mariupoles ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu runāja arī Eiropadomes vadītājs Šarls Mišels. Savukārt Putins esot vainojis Kijivu, kas liedz padoties Ukrainas karaspēkam, kas vēl atrodas Mariupoles tērauda rūpnīcā.
Līdzšinējie centieni panākt uguns pārtraukšanu vai pamieru vismaz pareizticīgo Lieldienās, kas tiek atzīmētas šajā nedēļas nogalē, nav vainagojušies ar panākumiem. Tā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Pēc viņa vārdiem, Krievija ir noraidījusi Kijivas priekšlikumu par uguns pārtraukšanu svētkos.
Maskava ir paziņojusi, ka otrā tā dēvētās speciālās operācijas kārta ir tikko sākusies. Kā sacīja Krievijas armijas ģenerālmajors Rustams Minekajevs, tagad par galveno mērķi ir izvirzīta pilnīgas kontroles pārņemšana pār Donbasu un Ukrainas dienvidiem, kur atrodas arī Mariupoles pilsēta.
Kā ziņo vairāki Krievijas izdevumi, Minekajevs ikgadējā sanāksmē ar Sverdlovskas apgabala militārās industrijas uzņēmumu pārstāvjiem esot piebildis, ka Krievija karo ar visu pasauli, gluži kā Otrajā pasaules karā. Pēc viņa vārdiem, kontroli pār Ukrainas dienvidiem esot nepieciešams pārņemt, jo šādi var nodrošināt gan sauszemes savienojumu ar anektēto Krimu, gan pieeju no Moldovas atšķeltajam Piedņestras reģionam, kur arī tiekot apspiestas krieviski runājošo iedzīvotāju tiesības.
Reaģējot uz Krievijas ģenerāļa izteikumiem, Ukrainas prezidents sacīja, ka šie vārdi skaidri apliecina to, ko Ukrainas vadība ir teikusi jau ilgstoši, proti, ka karš ar Ukrainu ir tikai sākums plašākām darbībām. Zelenskis piebilda, ka Ukraina cīnīsies par savu neatkarību tik ilgi, cik tas būs iespējams, un mudināja arī visas citas valstis, kas tic, ka dzīve var uzvarēt nāvi, pievienoties šai cīņai.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
