Jauno vardarbības vilni arvien nesamierināmajā konfliktā izraisīja vēsts, ka Izraēla nogalinājusi grupējuma “Islāma džihāds” komandieri Bahu Abu al Atu un viņa sievu, ievainojot vēl septiņus cilvēkus.
Izraēlas amatpersonas apgalvoja, ka tieši Ata ir bijis atbildīgs par Izraēlas virzienā raidītām raķetēm, kā arī citiem uzbrukumiem, turklāt kaujinieku līderis esot plānojis vardarbību pastiprināt, tāpēc izraēliešu militārpersonas viņas nodēvējušas par bumbu ar laika degli.
Bahas Abu al Atas bojāeja izraisīja jaunas raķešu apšaudes no palestīniešu puses. Kā apgalvo Izraēlas armija, no Gazas sektora puses ir raidītas vismaz 220 raķetes, daudzas no kurām ir pārķērusi Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēma.
Izraēlas pusē pašlaik upuru nav, taču mediķi norāda, ka aptuveni 50 cilvēki ir guvuši vieglus ievainojumus.
Šādi uzbrukumi ir izprovocējuši jaunus Izraēlas gaisa spēku triecienus. Kā vēsta Rietumu mediji, līdz šim Izraēlas uzlidojumos dzīvību ir zaudējuši aptuveni 25 cilvēki, un tas liek bažīties par jaunu bruņotu konfliktu starp Izraēlu un Palestīniešiem.
Izraēlas premjerministrs Benkjamins Netanjahu paziņojis, ka grupējumam „Islāma džihāds” ir jāpārtrauc savi uzbrukumi, bet, ja tas netiks darīts, Izraēla atbildēs bez žēlastības un grupējumam ir jārēķinās ar arvien jauniem prettriecieniem.
Aģentūra AFP gan norāda, ka līdz šim Izraēla ir solījusi vērsties tikai pret “Islāma džihāda” objektiem, nevis pret ietekmīgo Gazas sektorā valdošo grupējumu “Hamas”, kas parasti tiek apsūdzēts uzbrukumos Izraēlai.
Komentētāji jau norādījuši, ka šāda nodalīšana ir ļoti neierasta un tā varētu liecināt par vēlmi izvairīties no daudz plašāka bruņota konflikta.
Tikmēr Ēģiptes galvaspilsētā Kairā ir ieradies Apvienoto Nāciju Organizācijas Tuvo Austrumu sūtnis Nikolajs Mladenojs, lai kopīgi ar Ēģiptes prezidentu Abdelfatahu al Sisi runātu par iespējām panākt konflikta deeskalāciju.
Grupējuma “Islāma džihāds” preses pārstāvis gan ir norādījis, ka pagaidām šādās miera sarunās iesaistīties nevēlas.
Situāciju reģionā asi kritizējusi arī starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija “Amnesty International”, kura ir pieprasījusi Izraēlas valdību piešķirt tai un citām starptautiskajām humanitārajām organizācijām tiesības nokļūt Gazā un klātienē pārliecināties par starptautisko humanitāro likumu pārkāpumiem no visām konfliktā iesaistītajām pusēm.
KONTEKSTS:
1947.gada 29.novembrī ANO Ģenerālasambleja atbalstīja ieceri vedot Jordānas upes rietumkrastā divas valstis – ebreju un arābu. 1948.gada 14.maijā ebreju Nacionālā padome pasludināja Izraēlas valsti. Arābu teritorijā jaunu valsti tā arī neizveidoja, un uz šīm teritorijām pretendēja kaimiņvalstis. Arābu valstu līderi nepiekrita ANO lēmuma par Palestīnas sadalīšanu. Pretrunas noveda pie pirmā arābu un Izraēlas kara 1948. – 1949.gados, un sadursmes turpinās līdz mūsdienām.
Pēdējos desmit gados starp Izraēlu un palestīniešu kaujiniekiem Gazas sektorā jau trīs reizes izcēlusies karadarbība.
