Turkmenistānā konstitūcijas izmaiņas raisa runas par varas nodošanu

Turkmenistānā apstiprinātas izmaiņas konstitūcijā, kas paredz izveidot parlamenta augšpalātu. Tiek uzskatīts, ka šādas pārmaiņas ļaus valsts prezidentam Gurbanguli Berdimuhamedovam nodot varas grožus savam dēlam. Eksperti gan uzsver, ka izmaiņas ir ļoti formālas un ir maz ticams, ka būs kāda reāla ietekme arī uz visai bēdīgo ekonomisko stāvokli valstī.

ĪSUMĀ:

  • Gurbanguli Berdimuhamedovs vada Turkmenistānu kopš  2006. gada.
  • Viņu uzskata par vienu no autoritārākajiem Vidusāzijas vadītājiem.
  • Valsts kļuvusi par vienu no noslēgtākajām un nedemokrātiskākajām.
  • Parlaments apstiprinājis konstitūcijas izmaiņas, kas paredz augšpalātas izveidi.
  • Tās vadītājs pildītu prezidenta pienākumus, ja valsts galva to nevarētu.
  • Tiek uzskatīts, ka augšpalātas vadītājs būs pašreizējā prezidenta dēls Serdars.
  • Viņš pašlaik ir ir ražošanas un būvniecības ministrs, kā arī parlamenta deputāts.

Turkmenistānā konstitūcijas izmaiņas raisa runas par varas nodošanuUģis Lībietis
Līdzšinējais Turkmenistānas prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs valsti ir vadījis jau kopš 2006. gada un tiek uzskatīts par vienu no autoritārākajiem Vidusāzijas valstu vadītājiem.

 

Viņa vienpersoniskajā vadībā Turkmenistāna ir kļuvusi par vienu no noslēgtākajām un nedemokrātiskākajām valstīm.

Tā, piemēram, "Freedom House" pasaules valstu brīvības indeksa sarakstā Turkmenistāna ir pārliecinoši pēdējās vietās, bet preses brīvības indeksa reitingā tā apsteidz tikai Ziemeļkoreju.

Piektdien, 25. septembrī, kļuvis zināms, ka Gurbanguli Berdimuhamedova vadībā Turkmenistānās Tautas padome un vēlāk arī parlaments šodien vienbalsīgi ir apstiprinājuši izmaiņas konstitūcijā, kuras paredz parlamenta augšpalātas izveidi. Jaunais divpalātu parlaments sauksies Nacionālā padome, un tās augšpalātas vadītājs kļūtu par prezidenta pienākumu izpildītāju gadījumā, ja tā brīža valsts vadītājs nebūtu spējīgs pildīt savus pienākumus. Kā paziņojis Berdimuhamedovs, jaunās izmaiņas demokrātisko institūciju darbu pārcelšot pilnīgi jaunā līmenī, uzsverot, ka pārveidotajā parlamentā deputāti tiks ievēlēti jau nākamajā gadā.

Šādas izmaiņas konstitūcijā jau tiek sauktas par mēģinājumu izveidot sistēmu, kā Berdimuhamedovam nodot savu varu personai, kurai pats vēlas. Proti, tiek uzskatīts, ka reālākais parlamenta augšpalātas vadītājs būs pašreizējā prezidenta dēls Serdars.

Kā aģentūrai "France Press" norādījusi domnīcas "Chatham House" Krievijas un Eirāzijas programmas asociētā pētniece Annette Bora,

analītiķi jau kādu laiku liekot likmes uz to, ka tieši Serdars kļūs par nākamo Turkmenistānas līderi, jo viņa virzība pa politiskās karjeras kāpnēm esot pielīdzināma meteoram.

39 gadus vecais Serdars Berdimuhamedovs pašlaik ir ražošanas un būvniecības ministrs, kā arī parlamenta deputāts un Nacionālās suņu asociācijas priekšsēdētājs. Taču, pēc Annettes Boras, vārdiem, nav nekādu cerību, ka arī jaunās izmaiņas konstitūcijā kaut ko reāli mainīs valstī, jo jebkura likumdevēju institūcija ir absolūti lojāla prezidentam.

Ziņas par šādām pārmaiņām izskanējušas vien dažas dienas pēc tam, kad starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Human Rights Watch" brīdināja par slikto ekonomisko situāciju Turkmenistānā un šīs valsts vadības atteikšanos atzīt, ka daudzi iedzīvotāji saskaras ar nopietnu pārtikas trūkumu. Cilvēki esot spiesti stundām stāvēt rindās, lai nopirktu pieejamos produktus, taču bieži vien nākoties doties mājās ar tukšām rokām. Situāciju īpaši pastiprina arī Covid-19 radītās sekas. Lai arī sākotnēji valsts vadība noliedza koronavīrusa ietekmi, organizējot masu riteņbraukšanas pasākumus un zirgu skriešanās sacīkstes, tagad valstī ir izsludināta karantīna, apturēta vilcienu kustība, slēgti veikali un restorāni.

Par spīti Pasaules Veselības organizācijas bažām par pieaugošo pneimonijas saslimšanas gadījumu skaitu valstī, Turkmenistānas vadība kategoriski noliedza, ka valstī kaut viens cilvēks būtu inficējies ar Covid-19. Laikā, kad citas pasaules valstis cenšas pārvarēt koronavīrusa radītās ekonomiskās krīzes sekas, Gurbanguli Berdimuhamedovs ir paziņojis, ka Turkmenistānai ir pieejamas ievērojamas finanšu rezerves.

Tieši Turkmenistāna bija pirmā valsts, kas atzina Aleksandru Lukašenko par leģitīmi ievēlēto Baltkrievijas prezidentu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti