Vera Jourova ir čehu juriste, kas Eiropas Komisijā atbild par plašu jautājumu loku, kuru vidū ir arī dzimumu līdztiesība. Lai gan tā ir tikai viena no viņas pārraudzītajām jomām, var just, ka šie jautājumi ir tuvu viņas sirdij.
“Vairāku gadu garumā man tiek uzdots jautājums, vai es gribētu kļūt par Čehijas prezidenti. Un vienmēr izskan šis teikums: būtu labi, ja par prezidentu kļūtu kāda sieviete. Bet es neesmu kāda sieviete! Tā nav mana pamatkvalifikācija. Man ir citas īpašības. Tādēļ es vienmēr ļoti jūtīgi izturos pret šiem jautājumiem. Un es saprotu arī citas spējīgas sievietes, kuras tikpat jūtīgi izturas pret šo. Tāpēc mēs gribam godīgu konkurenci,” saka Jourova.
Nepilnas slodzes darbs daudzām sievietēm ir lamatas
Komisāre uzsver, ka sabiedrībai ir jārada priekšnosacījumi, lai sievietes un vīrieši varētu apvienot darbu ar ģimeni. Tas ir izdevīgi gan no ekonomikas, gan no demogrāfijas viedokļa, jo cilvēki nebūtu jānostāda izvēles priekšā – bērni vai karjera.
“Turēt sievietes mājās, it sevišķi sievietes ar diplomu, kuru izglītībā sabiedrība ir investējusi, ir neprātīgi.
Daudzas no viņām gribētu savienot ģimenes dzīvi un karjeru. Un, ja mēs nespēsim radīt viņām priekšnosacījumus karjeras turpināšanai, turklāt karjerai labi apmaksātās, populārās jomās, kur notiek strauja attīstība, mūsu ekonomika zaudēs.”
Atbilde ir gan bērnudārzu pieejamībā, gan elastīgā darba laika un citu darba apstākļu ieviešanā. Tomēr viens no izplatītākajiem risinājumiem – nepilnas slodzes darbs, ko sievietes izvēlas, lai varētu veltīt laiku bērnu pieskatīšanai, ir ar vairākiem zemūdens akmeņiem. Piemēram, Portugālē statistika skaidri parāda – jo vairāk sieviešu sāk strādāt, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība starp abiem dzimumiem.
“Problēma ir nepilnas slodzes darbā.
Es uzskatu, ka nepilnas slodzes darbs daudzām sievietēm ir lamatas.
Viņām bieži vien ir jātiek galā ar tikpat lielu darba apjomu par pusi no algas. Tādēļ, lai arī mēs prasām Eiropas valstīm nodrošināt elastīgus darba apstākļus, mēs neliekam īpašu uzsvaru uz nepilnas slodzes darbu, jo tas var palielināt ienākumu nevienlīdzību,” klāsta Jourova.
Mazāka alga un mazāks darba stāžs noved arī pie mazākas pensijas.
Turklāt, jo vairāk sievietēm ir bērnu, jo lielāks ir sieviešu risks vecumdienās dzīvot nabadzībā.
“Tiek uzskatīts, ka sievietes, protams, ir mazāk strādājušas. Nē, viņas nav strādājušas mazāk. Viņas ir pavadījušas mazāk laika, darot apmaksātu darbu. Pētījumi parāda, ka 79% sieviešu velta vairākas stundas katru dienu, veicot pienākumus mājās. Un tas noved pie atšķirībām pensijā, kas ir viens no sieviešu nabadzības iemesliem.”
Valstis tiek aicinātas domāt par to, kā vecumdienās sievietēm varētu kompensēt bērnu audzināšanai veltīto laiku. Bet tikpat svarīgi ir arī vienlīdzīgi sadalīt pienākumus mājās – trauku mazgāšanu, vakariņu gatavošanu un putekļu slaucīšanu.
Ap Stambulas konvenciju daudz kliedējamu mītu
Vēl viens aspekts ir vardarbība. Atskatoties uz aizvadīto gadu, tieslietu un dzimumu līdztiesības komisāre Jourova atzīmē, ka par vienu no pagrieziena punktiem kļuvusi sociālo mediju kampaņa #EsArī (#MeToo). Tā aizsākās pēc vairāku aktrišu publiskās atzīšanās, ka Holivudas producents Harvijs Vainsteins tām ir uzmācies un pat izvarojis.
“#EsArī bija ļoti būtiska kampaņa, jo tā spēja atvērt acis cilvēkiem, kuri spēj domāt.
Tā ir būtiska piebilde. Tie cilvēki, kuri spēj izmantot kritisko domāšanu, varēja saprast, ka kaut kas nav kārtībā, ka pastāv zināms tabu. Līdz šim gadījumi, kad sievietes kļuva par uzmākšanās upuriem, tika noklusēti, jo daudzām no viņām bija kauns par to runāt. Un pēkšņi viņas sāka to atklāti teikt. Tas bija ļoti nozīmīgs brīdis.”
Tomēr
komisāre aicina nejaukt kopā uzmākšanos ar smagām vardarbības formām, kā arī atturēties no linča tiesas internetā.
Te vietā arī jautājums par Stambulas konvenciju. Vaicāta, viņasprāt, kādēļ baznīca Latvijā un citviet ir tik ļoti pret šo dokumentu, Jourova atbild, ka baznīcai derētu izlasīt visu šo dokumentu un arī aizdomāties, vai, aizstāvot tradicionālās ģimenes no šī starptautiskā līguma, viņi reizē neaizstāv arī tradīciju sist sievietes un bērnus:
“Es gribētu viņiem ieteikt padomāt, ja jau viņi vēlas aizstāvēt tradicionālās ģimenes, tad varbūt viņi varētu darīt kaut ko labu, palīdzot tik vaļā no vardarbības tajās. Tas būtu mans vēstījums.”
Komisāre Jourova saka, ka ap Stambulas konvenciju ir ļoti daudz mītu, ar kuriem vēl nāksies cīnīties. Viņa atzīst, ka līdz šim nav pietiekami darījusi, lai skaidrotu šī dokumenta saturu. Tomēr viņas sapnis ir, ka tuvākajos divos gados šī konvencija tomēr tiks ratificēta visās Eiropas valstīs.
