Nepieciešamība sarīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas radās šī gada jūnijā, kad pie varas esošā prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana Taisnīguma un attīstības partija pirmo reizi 13 gadu laikā zaudēja absolūto vairākumu parlamentā.
Toreiz partija nebija spējīga izveidot koalīcijas valdību, un sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka līdzīgs scenārijs gaidāms arī tagad.
Situācija Turcijā pēdējo nedēļu laikā ir kļuvusi īpaši saspringta. Daudziem atmiņā ir nesen Ankarā sarīkotie teroristu grupējuma “Islāma valsts” sprādzieni, kuros dzīvību zaudēja 102 cilvēki. Šie pašnāvnieku sarīkotie sprādzieni ir asiņainākie Turcijas mūsdienu vēsturē, un to mērķis bija ietekmēt parlamenta vēlēšanu gaitu.
Tāpat liela daļa iedzīvotāju baidās no plaša mēroga karadarbības atjaunošanos pret aizliegtās Kurdistānas strādnieku partijas kaujiniekiem. Tieši kurdu deputātu ievēlēšana parlamentā bija viens no iemesliem, kāpēc 2013.gadā noslēgtais pamiers ar kurdiem ir sācis šūpoties. Lai rūpētos par vēlēšanu iecirkņu drošību, svētdien visā valstī paaugstinātā kaujas gatavībā atrodas 385 tūkstoši policistu un žandarmu.
Kā norāda rietumu analītiķi, šīsdienas balsojums noteiks ne tikai konservatīvās Taisnīguma un attīstības partijas, bet arī valsts prezidenta Erdogana nākotni.
Proti, Erdogans faktiski vēloties nodrošināt savu atrašanos uz politiskās skatuves vēl uz nākamajiem desmit gadiem, lai arī viņa paša vārds balsošanas biļetenos, protams, neparādās.
Erdogana mērķis ir ar parlamenta vairākuma palīdzību panākt izmaiņas konstitūcijā, kas prezidenta institūciju padarītu vēl spēcīgāku.
Taču prezidenta oponenti bažījas, ka viņa autokrātiskā valdīšanas stila dēļ varētu tikt izjaukts līdzsvars sabiedrībā. Pēdējā laikā pret uzņēmējiem, kas nelabvēlīgi izteikušies par Erdoganu, izvērstas plašas pārbaudes, ir ieslodzīti daudzi prezidentu kritizējoši žurnālisti, tādējādi rietumvalstīs radot virkni jautājumu par demokrātisko situāciju valstī.
Šīs vēlēšanas īpaši nozīmīgas ir arī laikā, kad Turcijas kaimiņos esošās Sīrijas karadarbības dēļ valstij ir nācies uzņemt aptuveni divus miljonus bēgļu. Turcija ilgi ir atbalstījusi cīņu pret Bašara al Asada režīmu, kā arī pievienojusies ASV vadītajai starptautiskajai koalīcijai cīņā pret grupējuma “Islāma valsts”, vienlaicīgi uzsākot arī pati savu kampaņu pret džihādistiem un arī kurdu nemierniekiem.
Turklāt situāciju sarežģī arī valsts ekonomiskais stāvoklis. Ja vēl pirms dažiem gadiem Turcijas ekonomika bija sasniegusi nepieredzētu augstumu un stabilitāti, tad pēdējā gada laikā izaugsmes tempi ir strauji samazinājušies un nacionālās valūtas liras vērtība ir kritusies par 25 procentiem.
Kā prognozē analītiķi, visticamāk, Taisnīguma un attīstības partija vēlēšanās iegūs nedaudz vairāk kā 40 procentus balsu, līdzīgi kā jūnija vēlēšanās.
Tas nozīmēs to, ka arī šoreiz parlamenta vairākuma iegūšanai būs nepieciešams veidot koalīciju vismaz ar vienu no 150 citām partijām, kas cīnās par vietām parlamentā. Dažas aptaujas liecina, ka partija varētu iegūt pat 47 procentus balsu un tas varētu nodrošināt arī kāroto vairākumu. Tomēr par vienu reālākajiem scenārijiem tiek minēta koalīcija ar lielāko sekulāro Republikāņu tautas partiju.
Tiek uzskatīts, ka gadījumā, ja Turcijas politiskajā vidē pēc šīsdienas balsojuma saglabāsies nestabilitāte, tas būs ļoti nopietns negatīvs signāls rietumvalstīm, kuras cer iegūt šīs reģionālās lielvalsts atbalstu gan cīņā pret radikālajiem kaujiniekiem, gan cīņā ar nepieredzēti lielo bēgļu krīzi.
