Turcijas valdība draud ar armijas iesaistīšanu protestētāju apturēšanai

Ja policija nespēs tikt galā ar pretvaldības protestētājiem Turcijā, pret viņiem var tikt izmantota armija, pirmdien brīdināja Turcijas valdība. Tas ir pirmais šāds drauds, kopš Turcijā sākušies nemieri, vēsta BBC.

Policija izmantos "visus tās rīcībā esošos līdzekļus," taču, ja ar to nebūs pietiekami, mēs pilsētās varam izmantot Turcijas bruņotos spēkus", televīzijas intervijā sacīja Turcijas vicepremjers Bilents Arinčs (Bulent Arinc).

Tā ir pirmā reize, kad Turcijas valdošā partija draudējusi izmantot militāros spēkus pret protestētājiem. Analītiķi norāda – situācija ir pretrunīga, jo armija Turcijā tradicionāli bijusi sekulāro vērtību sardzē, bet daudzi protestētāji izgājuši ielās tieši tāpēc, ka valdība, viņuprāt, uzspiež islāmiskās vērtības. Tikmēr Turcijas arodbiedrības aicinājušas sākt nacionāla mēroga streiku, lai protestētu pret protestu apspiešanu ar spēku.

Šādus izteikumus ar dziļu sašutumu uztvērusi Eiropas Savienība. Vācijas kanclere Angela Merkele sacījusi, ka ir šokēta par šādiem vārdiem. „Es vēlētos redzēt, ka tiem, kam ir cits viedoklis un cita ideja par sabiedrību, ir vieta 21. gadsimta Turcijā,” tā Vācijas kanclere sacījusi raidorganizācijai RTL. Merkele gan tiešos vārdos nav norādījusi, ka ar Turciju būtu jāpārtrauc tālākas sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai, taču atzinusi, ka tas, kas notiek Turcijā nesaskan ar Eiropas Savienībā pieņemto demonstrāciju un vārda brīvību.

ES politiķi gan ir dalītās domās par to, vai Turcijas valdību vajadzētu sodīt, pārtraucot tālākas sarunas par pievienošanos organizācijai, un vai tas būs pareizais solis, lai valstī vairotu demokrātiju. Vācija, kā norāda avoti Eiropas institūcijās, vilcinās ar ideju, ka šomēnes būtu atverama nākamā sarunu sadaļa ar Turciju.

Militārā spēka iejaukšana protestu apspiešanā ir visai jūtīgs jautājums, tā kā tieši armiju uzskata par valsts sekulārās iekārtas lielāko aizstāvi, bet premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana valdībai pārmet tādu rīcību, kas gatavojas Turcijā atjaunot islāma varu.

Galvaspilsētas Ankaras ielās, protestējot pret demonstrantiem vērsto spēku, izgājušas dažādas arodbiedrības, Policija lietojusi skaļruņus, lai pierunātu demonstrantus atbrīvot ielas un nedoties centra virzienā.

Jāatgādina, ka sākotnējā vides aizstāvju miermīlīgā demonstrācija pret parka izpostīšanu Stambulas centrā, kur domāts būvēt plašu tirdzniecības vietu, pēc policijas iejaukšanās, tagad pārtapusi plašās demonstrācijās pret valdību.

Protesti sākās kā streiks pret Stambulas Gezi parka apbūves plāniem, tomēr 31.maijā tas pārauga plašās demonstrācijas pret valdību, kas izplatījās visā valstī. Protesta dalībnieki pauž neapmierinātību ar Erdogana valdības arvien pieaugošo autoritārismu.

Sākotnēji Erdogans ieņēma krasi noraidošu nostāju pret protestētājiem, paziņojot, ka demonstranti esot "laupītāji" un "ekstrēmisti", kurus finansējot no ārvalstīm. Piektdien viņš tomēr paziņoja, ka piekrīt apturēt pretrunīgi vērtēto jaunbūvi, kamēr tiesa nebūs šajā jautājumā teikusi galīgo vārdu. Premjerministrs arī apsolīja, ka pat gadījumā, ja tiesa atzīs projekta likumību, viņš šajā jautājumā sarīkošot tautas nobalsošanu.

Tomēr protestētāji uzsvēruši, ka viņu uzsāktās kustības mērķi ir daudz plašāki nekā vienīgi Gezi parka glābšana. "Mēs turpināsim savu pretestību jebkurai netaisnībai un negodīgumam, kas notiek mūsu valstī. Tas ir tikai sākums," savā paziņojumā norādīja "Taksima laukuma solidaritāte".

Maija nogalē sākušās demonstrācijas ir prasījušas vismaz četru cilvēku dzīvību, vismaz 5000 ir ievainoti un 500 arestēti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt