Bijušais vēstnieks un tiesnesis Adifs Sedafs Akajs tika aizturēts jau pagājušā gada septembrī savās mājās. Trešdien, 14.jūnijā, Akajs, kurš ilgu laiku strādājis ANO Starptautiskās Krimināltiesas mehānismā, tika notiesāts uz septiņiem ar pusi gadiem cietumā par dalību bruņotā teroristu grupā.
Runa ir par ASV dzīvojošā garīdznieka Fetullaha Gilena vadīto organizāciju, kura tiek apsūdzēta par mēģinājumu pagājušā gada vasarā sarīkot valstī apvērsumu ar mērķi gāzt Turcijas prezidentu Redžepu Taijipu Erdoganu.
Adifs Sedafs Akajs atzīts par vainīgu mobilās lietotnes "Bylock" izmantošanā, kas, pēc tiesas uzskatiem, tika izveidota tieši Gilena atbalstītājiem. Pats notiesātais viņam izvirzītās apsūdzības ir kategoriski noliedzis.
Lai arī pēc sprieduma pasludināšanas Akajs tika atbrīvots un līdz augstākās apelācijas tiesas spriedumam atradīsies tiesiskajā uzraudzībā, tiesas aizliegusi viņam arī ceļot, kas faktiski liedz tiesnesim turpināt darbu Starptautiskajā Krimināltiesā, kur viņš nopratina 1994. gada Ruandas genocīdā aizdomās turamās personas.
Jau septembrī Apvienotās Nācijas šo gadījumu aicināja izskatīja ANO Drošības padomē, norādot, ka šim starptautiskajam tiesnesim ir diplomātiskā imunitāte. ANO tiesa janvārī pieprasīja, lai Akajs tiek atbrīvots un var atgriezties Hāgā. Akaja notiesāšana apdraudēja Ruandas politiķa Augustina Ngirabatvares apelācijas sūdzības izskatīšanu. Par genocīdu uz 35 gadiem notiesātā politiķa advokāti apgalvo, ka ir atraduši savu klientu attaisnojošus pierādījumus.
ANO Starptautiskās Krimināltiesas mehānisma prezidents Teodors Merons atzinīgi novērtējis tiesneša atbrīvošanu humānu apsvērumu dēļ, vienlaicīgi paužot dziļu nožēlu par Turcijas varas iestāžu rīcību. Merons arī cer, ka Ankara ievēros tiesneša imunitāti un šis konflikts tiks atrisināts atbilstoši starptautisko likumu normām. Bažas gan radot tas, ka verdikts joprojām nav stājies spēkā un tiesnesim var draudēt arī reāls cietumsods.
Tikmēr Turcijā vēršanās pret prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana iespējamiem pretiniekiem turpinās arī gandrīz gadu pēc valsts apvērsuma mēģinājuma. Tā, piemēram, vakar 25 gadi cietumā tika piespriesti bijušajam žurnālistam un Republikāņu tautas partijas pārstāvim valsts parlamentā Enisam Berberoglu. Viņš atzīts par vainīgu slepenas informācijas nodošanā laikrakstam.
Šī ir pirmā reize, kad ir aizturēts parlamenta deputāts no valstī otrās lielākās politiskās partijas, kuru turklāt savulaik ir dibinājis Turcijas pirmais prezidents Mustafa Kemals Ataturks.
Lai pieprasītu sava partijas biedra atbrīvošanu, ceturtdien galvaspilsētas Ankaras ielās izgājuši tūkstoši opozīcijas atbalstītāju. Protesta gājienu vadījis Republikāņu tautas partijas līderis Kemals Kiličdaroglu, kurš solījis doties gandrīz 450 kilometru garā gājienā uz Stambulu, kuras tuvumā cietumā tiek turēts viņa kolēģis. Kiličdaroglu ir solījis turpināt savus protestus līdz brīdim, kamēr Turcijā iestāsies taisnīgums.
Par spīti Turcijas varas iestāžu apgalvojumiem, ka tiesu sistēma nav politizēta un strādā bez problēmām, pašlaik augstākajā tiesā neizskatītas ir aptuveni 100 000 apelācijas sūdzību.