64 gadus vecais turku uzņēmējs un filantrops Osmans Kavala atrodas ieslodzījumā kopš 2017. gada un vēl nav stājies tiesas priekšā. Viņš ticis apsūdzēts saistībā ar protestiem pret valdību 2013. gadā un neveiksmīgo militāro apvērsumu 2016. gadā.
2020. gada februārī Kavala tika attaisnots apsūdzībās, kas bija saistītas ar 2013. gada protestiem pret valdības plāniem veikt apbūvi Stambulas centrā līdzās Taksima laukumam, iznīcinot vienu no pilsētas lielākajām zaļajām zonām - Gezi parku. Taču drīz pēc tam viņš tika atkal aizturēts un apsūdzēts par saistību ar neveiksmīgo puču 2016 . gadā.
Kavala intervijā ziņu aģentūrai AFP no cietuma pagājušajā nedēļā sacīja, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans viņu izmanto, lai radītu iespaidu, ka opozīcijas darbību Turcijā, tostarp 2013. gada protestus Stambulā, organizē ārvalstu spēki.
Eiropas Padome ir izteikusi pēdējo brīdinājumu Turcijai ievērot 2019. gada Eiropas Cilvēktiesību tiesas rīkojumu par Kavalas atbrīvošanu līdz tiesas procesam. Ja Turcija to neizdarīs līdz nākamajai Eiropas Padomes sanāksmei, kas paredzēta no 30. novembra līdz 2. decembrim, Eiropas Padome varētu nobalsot par pirmās disciplinārlietas uzsākšanu pret Turciju.
Tiesvedības rezultātā varētu tikt apturētas Turcijas balsstiesības un pat tās dalība Eiropas Padomē.
Tomēr pēdējo notikumu dēļ nešķiet, ka Turcija varētu piekāpties. ASV, Vācijas, Kanādas, Dānijas, Somijas, Francijas, Nīderlandes, Jaunzēlandes, Norvēģijas un Zviedrijas vēstnieki pirmdien nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā teikts, ka Kavalas aizturēšana met ēnu pār Turciju, un aicināja ātri un taisnīgi atrisināt viņa lietu. Turcijas prezidentā tas raisīja dusmas un viņš paziņoja, ka šo valstu vēstnieki tiks pasludināti par "persona non grata”.
Turcijas prezidents teica: “Desmit Ārlietu ministrijas vērsās pie mums saistībā ar viņu. Kas tā par nepieņemamu uzvedību? Kā jūs domājat, kur šī valsts atrodas? Šī nav kaut kāda cilšu valsts, šī ir slavenā Turcija! Jūs nevarat nākt uz mūsu Ārlietu ministriju un dot pavēles! Tādēļ es devu nepieciešamās pavēles. Esmu devis rīkojumu Ārlietu ministrijai pasludināt šos desmit vēstniekus par “persona non grata”, cik drīz vien iespējams. Viņiem Turcija jāzina un jāpazīst. Viņiem no šejienes jādodas prom brīdī, kad tie Turciju vairs nepazīst.”
Precīzu vēstnieku izraidīšanas datumu Erdogans gan nenosauca.
Kā norādīja bijušais Zviedrijas premjers, Turcijas prezidenta lēmums izskatās impulsīvs, neapdomāts un neprātīgs no praktiski jebkura skatu punkta.
Tikmēr ASV Kongresa Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Gregorijs Mīks tviterī rakstīja, ka Erdogans un Turcijas valdība jau sen neatbilst demokrātiskiem ideāliem. Sestdienas lēmuma atcelšana un ieslodzītā aktīvista cilvēktiesību ievērošana būtu pirmais solis pretējā virzienā.
