Ar svinīgu sagaidīšanu Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā otrdien, 6. septembrī, sākās Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana turneja Balkānu valstīs. Brauciena turpinājumā viņš apmeklēja Serbiju, bet Erdogana vizīte noslēgsies ceturtdien, 8. septembrī, Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā.
Ankara paziņoja, ka Erdogana vizītes galvenais mērķis ir mazināts spriedzi Balkānu reģionā un palīdzēt nodrošināt kaimiņvalstīm netraucētu dabasgāzes piegādi pirms gaidāmās ziemas.
"Tuvojas ziema. Energoresursu un pārtikas pieejamība ir kļuvusi par kopīgu izaicinājumu. To nevar pārvarēt nekā citādi, kā vien solidarizējoties. Turcija turpina darīt visu iespējamo, lai netraucēti īstenotu Stambulas vienošanos par graudu izvešanu no Ukrainas ostām. Mēs arī darām visu iespējamo, lai palīdzētu mūsu Balkānu kaimiņiem nodrošināt gāzi šai ziemai," sacīja Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu.
Nebija nejauši, ka Balkānu apmeklējumu Erdogans sāka Bosnijā un Hercegovinā. Aptuveni puse no valsts 3,4 miljoniem iedzīvotāju ir musulmaņi, tāpēc Turcija pēdējos gados ir centusies stiprināt diplomātiskās, ekonomiskās un kultūras saites ar Bosniju un Hercegovinu.
Jau mēnešiem izskan bažas, ka musulmaņu, serbu un horvātu kopīgi pārvaldītajā valstī varētu uzšķilties jauns militārais konflikts, kas novestu pie Bosnijas un Hercegovinas sadalīšanās. Dziļu politisko krīzi valstī izraisīja tās sastāvā esošās Serbu Republikas līderis Milorads Dodiks, kurš ir bloķējis valsts centrālo institūciju darbu un vēlas vēl lielāku autonomiju Bosnijas serbu pārvaldītajam reģionam.
Turcija cenšas uzņemties vidutāja lomu sarunās starp Serbu Republiku un Bosnijas un Hercegovinas centrālo valdību. Pēc tikšanās ar Bosnijas musulmaņu, serbu un horvātu līderiem Erdogans sacīja, ka Turcija vēlas palīdzēt nodrošināt mieru, stabilitāti un labklājību valstī, kā arī uzsvēra Ankaras nelokāmo atbalstu Bosnijas un Hercegovinas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai.
Erdogans arī paziņoja, ka Turcijas un Bosnijas un Hercegovinas tirdzniecības apjoms tuvākajos gados varētu pārsniegt vienu miljardu dolāru.
Pēdējos gados strauji ir pieaugušas arī Turcijas investīcijas Bosnijā un Hercegovinā, lielākoties būvniecības sektorā. Turcijas uzņēmumi pašlaik būvē šoseju, kas savienos Sarajevu ar Serbijas galvaspilsētu Belgradu.
Politologs Admirs Mulaosmanovičs no Sarajevas Starptautiskās universitātes uzskata, ka Erdogans varētu palīdzēt mazināt spriedzi Balkānos, ņemot vērā, ka viņam izdevās pārliecināt Krieviju atbloķēt Ukrainas ostas, lai no tām varētu izvest lauksaimniecības produkciju. "Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā serbu nacionālisti sāka runāt par Balkānu denacifikāciju. Un mēs visi labi atceramies, kāda bija Krievijas retorika, iebrūkot Ukrainā. Es ticu, ka Turcijas centienus ieņemt vidutāja lomu respektēs gan politiķi Belgradā, gan serbu nacionālisti Bosnijā. Tas ļautu mazināt spriedzi un agresīvo retoriku, kas izskanēja pēdējos mēnešos.
Es ticu Ankaras un prezidenta Erdogana pozitīvajai lomai Balkānos,
jo Ukrainas kontekstā mēs redzam, ka Ankara cenšas darīt visu, lai nodrošinātu mieru," Mulaosmanovičs sacīja intervijā telekanālam.
Erdogans apmeklēja arī Belgradu, kur viņš tikās ar Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču. Tikšanās laikā Erdogans aicināja Serbiju noregulēt attiecības ar Kosovu. Pirms dažām nedēļām Kosovas ziemeļos izcēlās sadursmes starp vietējiem serbiem un policiju, bet politiķi Belgradā piedraudēja ar militāru iebrukumu Kosovā.
Erdogans Belgradā arī kritizēja rietumvalstu sankcijas pret agresorvalsti Krieviju, norādot, ka to dēļ Eiropa šajā ziemā var palikt bez gāzes.
Zagrebā Erdoganam paredzēts tikties ar Horvātijas prezidentu Zoranu Milanoviču un premjerministru Andreju Plenkoviču. Pēc tam Erdogans apmeklēs Horvātijas pilsētu Sisaku, lai tur atklātu Islāma kultūras centru, kura izveidi daļēji finansēja Turcija. Ankara paudusi cerību, ka islāma centrs palīdzēs vienot Horvātijas kristiešus un musulmaņus.
