Erdogans paziņoja, ka nodevis Vācijas kanclerei Angelai Merkelei informāciju par apmēram 4 000 personu, bet atbildi nav saņēmis.
Viņš norādīja, ka Berlīne aizsargā kurdu bruņoto separātistu organizācijas un Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošā islāmistu sludinātāja Fetullas Gilena kustības dalībniekus.
"Jūs atbalstāt teroristus un šī sērga jūs ķers kā bumerangs," teica Turcijas līderis.
Tomēr Erdogana pozīciju vājina varas iestāžu darbības. Balstoties uz likumu par ārkārtas stāvokli, drošībnieki aizturējušas parlamentā pārstāvētās kurdu “Tautas demokrātiskās partijas” līderus un vairākus deputātus.
Parlaments šogad pieņēma likumu, kas ļauj anulēt deputātu tiesisko imunitāti, un cilvēktiesību aizstāvji uzskata, ka varas iestādes to var izmantot, lai vērstos pret politiskajiem oponentiem.
Jau ziņots, ka piektdienas, 15.jūlija, vakarā Turcijas lielākajās pilsētās - Ankarā un Stambulā - sākās militāra apvērsuma mēģinājums, kuru apturēja valdības spēki. Dzīvību zaudēja vairāk nekā 260 cilvēku.
Līdz šim aizturēti, atlaisti vai atstādināti no amatiem vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, viņu vidū gan militārpersonas, gan arī tiesneši, gan skolotāji, universitāšu pasniedzēji un žurnālisti. Pēcāk paziņots, ka Turcijā uz laiku ieviests ārkārtas stāvoklis un daļēji tiek apturēta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas darbība.
