Pēdējo dienu laikā Turcijas varas iestāžu virzienā neapmierinātība plūst gan no vienkāršajiem cilvēkiem, kuri bieži vien vārda tiešākajā nozīmē nespēj atbrīvot savus tuviniekus no gruvešiem, gan no politiskās opozīcijas, kura kritizē valsts prezidentu Erdoganu par nemākulīgo valsts pārvaldību. Faktiski nereti tiek uzsvērts, ka šī zemestrīce nav bijusi vis dabas stihija, bet gan politiska un sociāla katastrofa. Galvenokārt tāpēc, ka zinātnieku brīdinājumi, īpaši celtniecības jomā, no politiķu puses ir ignorēti gadiem ilgi.
Vairāki mediji norāda, ka šajā krīzes situācijā ir izkristalizējusies nepietiekama komunikācija starp dažādajām civilajām pārvaldēm, tostarp ekipējuma, personāla un materiālu sadalē un koordinācijā.
Tāpat ir redzams koordinācijas trūkums starp civilajām struktūrām un bruņotajiem spēkiem, kurus var uzskatīt par pašu organizētāko struktūru valstī, bet kuri glābšanas darbiem 10 skartajās provincēs ir atvēlējuši vien aptuveni 3000 cilvēku.
Pēc 1999. gada zemestrīces Erdogans bija atcēlis armijas pilnvaras rīkoties šādās krīzes situācijās bez īpaša rīkojuma saņemšanas. Vienlaikus ir pierādījies, kā realitātē darbojas pērnā gada jūlija dekrēts, ar kuru tika slēgti militārie hospitāļi, – laikā, kad ir sagrautas civilās slimnīcas, militāristi faktiski nevar palīdzēt, jo 560 000 karavīru lielajiem Turcijas bruņotajiem spēkiem vairs nav savas militārās veselības aprūpes sistēmas.
Ar asu kritiku pret prezidentu Erdoganu ir vērsies Turcijas lielākās opozīcijas partijas – Republikāņu tautas partijas līderis Kemals Kiličdaroglu. Lai arī sākotnēji viņš izteicās, ka šis krīzes laiks ir jāvelta nevis kritizēšanai, bet tautas apvienošanai, tagad viņš apsūdz valdību par nepietiekamu sadarbību ar vietējām varas iestādēm un sistēmisku palīdzēt spējošu un gribošu nevalstisko organizāciju vājināšanu. Viņš ir paziņojis, ka prezidentam ir beidzot pienācis laiks pārvaldīt valsti un domāt par papildus finansējuma atvēlēšanu pašlaik glābšanas darbos iesaistītajiem cilvēkiem. Pēc viņa vārdiem, šie cilvēki kalpo valstij pēc labākās sirdsapziņas, bet ir nepietiekami aprīkoti.
Vēl vienas opozīcijas partijas, Turcijas tautas demokrātiskās partijas līdzpriekšsēdētājs Selahatins Demirtašs arī paziņojis, ka visu problēmu cēlonis ir tieši prezidents Erdogans. Pēc Demirtaša vārdiem, visa vara valstī ir sakoncentrēta faktiski viena cilvēka rokās un, pat ja pasaule sniedz palīdzību, tā nevar tikt pienācīgi nogādāta zemestrīcē cietušajiem. Pēc opozīcijas pārstāvja teiktā, prezidents valsts iedzīvotājus redz tikai kā vēlētāju balsis, tāpēc arī ar līdzjūtības izrādīšanu esot diezgan slikti.
Vairums komentētāju norāda, ka valdības reakcija un darbības turpmākajās dienās var būt izšķirošas pirms maija vidū gaidāmajām vēlēšanām, taču pagaidām ir grūti prognozēt, vai Erdoganam un viņa režīmam šīs dabas stihijas seku novēršana izrādīsies palīdzošs vai kavējošs faktors.
