Turcijas parlaments apstiprinājis prezidenta pilnvaru paplašināšanu

Turcijas parlaments apstiprinājis konstitūcijas reformas, kas paredz prezidenta pilnvaru ievērojamu paplašināšanu. Pašreizējā valsts galvas Redžepa Tajipa Erdogana un valdošās partijas iecerētās konstitūcijas reformas paredz Turcijas pārveidošanu no parlamentāras uz prezidentālu republiku. Tagad konstitūcijas grozījumi tiks nodoti balsojumam referendumā. Erdogans uzstāja, ka reformas nodrošinās stabilu un efektīvu valdību, bet oponenti viņu apsūdz par autoritārismu un mēģinājumiem atjaunot sultanātu.

Kopš mūsdienu Turcijas valsts dibināšanas pirms gandrīz simts gadiem tā vienmēr bijusi parlamentāra republika. Prezidenta pilnvaras ir ierobežotas un ceremoniālas. Taču ambiciozais valsts galva Redžeps Tajips Erdogans, kurš iepriekš vairākus gadus bija pavadījis premjera krēslā, nav slēpis, ka vēlas mainīt varas balansu Turcijā par labu prezidenta amatam, kuru viņš ieņem šobrīd.

Erdogana savulaik vadītās Taisnīguma un attīstības partijas kontrolētais parlaments pēc ilgām debatēm sestdien agri no rīta pēdējā lasījumā apstiprināja pretrunīgi vērtētos konstitūcijas grozījumus, kas paredz paplašināt prezidenta pilnvaras. Tagad grozījumi tiks nodoti balsojuma referendumā, kas varētu notikt aprīlī.

Debates parlamentā par grozījumiem sākās pagājušās nedēļas sākumā un bija karstas. Parlamentā pat izcēlās kautiņi.

Valdošā Taisnīguma un attīstības partija grozījumu apstiprināšanai nepieciešamo trīs piektdaļu vairākumu panāca ar opozīcijā esošās nacionālistiskās Nacionālās kustības partijas deputātu atbalstu. Prezidentālas valsts iekārtas ieviešanai asi iebilst citas opozīcijas partijas. Reformu pretinieki paziņojuši, ka Erdogana iecerētie konstitūcijas grozījumi atdos „varu pilij”, kas pirms gadsimta tika atņemta osmaņu sultānam un pavērs ceļu uz „viena cilvēka diktatūru.”

Valdošā partija un Erdogans argumentē, ka prezidentāla republika nodrošinās stabilu un efektīvu valdību, kas savukārt vairos Turcijas labklājību. Konstitūcijas reformas vakar Davosā Pasaules ekonomikas forumā aizstāvēja arī Turcijas vicepremjers Mehmets Šimšeks:

„Turcija cieta 70. gados, kad valdības koalīcijas izgāzās. Turcija cieta no koalīcijas valdībām 90. gados, kad viena krīze sekoja otrai. Tagad Turcijai ir reāla iespēja nodrošināt stabilitāti. Pēdējais vārds piederēs tautai. Ja tauta izmaiņas apstiprina, manuprāt, tā būs jauna ēra. Tas ļaus aiz muguras atstāt pēdējo gadu traumatisko pieredzi un mums dos jaunu perspektīvu. Un valsts iekārta nemainās – Turcija joprojām paliek demokrātiska, sekulāra un likuma varas valsts.”

Grozījumi paredz likvidēt premjerministra posteni, bet prezidentam piešķirt pilnvaras iecelt amatos ministrus un tos atlaist. Paredzēts arī parlamenta vēlēšanas rīkot reizi piecos gados, nevis četros, kā tas ir tagad. Erdogans 11 gadus bija Turcijas premjerministrs, līdz 2014.gadā viņu ievēlēja par valsts prezidentu. Saskaņā ar pamatlikuma grozījumu piedāvājumu, prezidentu ievēlētu uz piecu gadu termiņu, maksimums divas reizes. Tas var nozīmēt, ka Erdogans varētu palikt šajā amatā, bet jau ar daudz lielākām pilnvarām, līdz 2029. gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt