Otrdien, 18. aprīlī, vakarā Stambulā un citās Turcijas pilsētās turpinājās protesti pret konstitucionālā referenduma iznākumu. Sanākušie skaļi nodēvēja valsts prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu par “zagli” un “slepkavu”.
Arī opozīcija ir iesniegusi oficiālu prasību anulēt referenduma rezultātus, jo vēlēšanu komisija ir ieskaitījusi biļetenus, kas nebija apzīmogoti. Saskaņā ar Turcijas likumiem šādus biļetenus un vēlēšanu aploksnes parasti atzīst par nederīgiem.
Partijas vadība informēja, ka izmantos visas tiesiskās iespējas, lai apstrīdētu referenduma rezultātus. Opozicionāri arī apsūdzēja vēlēšanu komisiju neobjektivitātē un valdošās partijas atbalstīšanā.
Uz vairākiem pārkāpumiem ir norādījuši arī starptautiskie novērotāji no Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO). Tādēļ arī Eiropas Komisijas runasvīrs Margaritis Shins mudināja Ankaru uzsākt izmeklēšanu.
"Ņemot vērā novērotāju atzinumus, tuvo referenduma iznākumu un tālejošas konstitūcijas grozījumu sekas, mēs aicinām Turcijas varas iestādes ļoti rūpīgi pārdomāt nākamos soļus un tiekties pēc iespējami plašākas nacionālās vienotības. Tāpat mēs mudinām visas iesaistītās puses uzvesties mierīgi un aicinām varas iestādes uzsākt caurskatāmu izmeklēšanu par iespējamajiem pārkāpumiem, ko ir atklājuši novērotāji," teica Shins.
Turcijas prezidents un premjerministrs pārmetumus noraida. Amatpersonas paziņoja, ka tautas griba tika brīvi izteikta pie balsošanas urnām, un ar to lieta ir izbeigta.
Politikas vērotāji bieži norāda uz sabiedrības sašķeltību, kas turpmāk var novest pie situācijas destabilizēšanās Turcijā. Aptuveni puse valsts iedzīvotāju vairs nekad var neatzīt Erdoganu par savu prezidentu. Turklāt šī ir pirmā reize, kad viņš ir zaudējis atbalstu Stambulā un vairākās citās lielajās pilsētās.
Tādēļ bijušais Turcijas laikraksta "Džumhuriet" galvenais redaktors Džans Dundars, kurš pēc ieslodzījuma Turcijā tagad dzīvo Vācijā, intervijā 'Deutsche Welle" ir paudis pārliecību, ka tas varētu būt Erdogana valdīšanas ēras beigu sākums.
"Viņam ir problēmas ar ekonomiku, viņam ir problēmas ar Eiropu, viņam ir problēmas ar oponentiem. Un tagad 24 miljoni vēlētāju ir nobalsojuši pret viņu, iepretim 25 miljoniem, kuri ir nobalsojuši “par”. Un šī sabiedrības polarizācija kļūs par problēmu. Iepriekšējās vēlēšanās sašķeltība viņam ir palīdzējusi, bet turpmāk viņam būs grūti pārvaldīt tik polarizētu valsti," uzskata Dundars.
Tomēr Erodoganam un viņa sabiedrotajiem joprojām ir liels atbalsts lauku reģionos. Arī daudzi ārzemēs dzīvojošie turki ir atbalstījuši izmaiņas konstitūcijā. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem, piemēram, Beļģijā 75% balsotāju ir iestājušies “par” grozījumiem. Tas jau ir pamudinājis atsevišķus Beļģijas politiķus apsvērt ideju atteikties no dubultpilsonības ar ārpus Eiropas Savienības sastāvā esošajām valstīm.
Jau ziņots, ka Turcijas konstitūcijas izmaiņu atbalstītāji guva pārsvaru vien par nepilnu pusotru procentu balsu. Trijās lielākajās Turcijas pilsētās – Stambulā, Ankarā un Izmirā vairums iedzīvotāju ir nobalsojuši “pret”. Līdzīgs rezultāts ir arī kurdu apdzīvotajos reģionos valsts austrumos.
Turcijas referenduma iznākums svētdienas, 16.aprīļa, vakarā tika sagaidīts gan ar gavilēm, gan ar skumjām un protestiem.
Konstitucionālie grozījumi paredz, ka Turcijas prezidentu vēlēs uz pieciem gadiem un viņš tieši iecels citas augstākās valsts amatpersonas. Vienlaikus tiks likvidēts premjerministra amats, turklāt prezidentam sniegta iespēja iejaukties tiesu sistēmas darbā.
