Turcijas jaunais sociālo mediju likums raisa bažas par vārda brīvību

Turcijas parlaments pagājušajā nedēļā apstiprināja likumu, kas dos valdībai plašākas iespējas kontrolēt sociālos medijus. Likums ticis vērtēts pretrunīgi, arī debates parlamentā par to bija garas. Cilvēktiesību aktīvisti pauž bažas par tā ietekmi uz vārda brīvību, kā arī norāda uz Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vēlmi apklusināt savus kritiķus.

Turcijas jaunais sociālo mediju likums raisa bažas par vārda brīvībuRihards Plūme

Likumprojektu par sociālajiem medijiem ierosinājusi Turcijas valdošā islāmistu Taisnīguma un attīstības partija, ko atbalsta arī galēji labējā Nacionālās kustības partija. Saskaņā ar jauno Turcijā pieņemto likumu tādiem sociālajiem medijiem kā “Facebook” vai “Twitter” jānodrošina, ka tiem Turcijā būtu vietējie pārstāvji. Sociālajiem medijiem jāpakļaujas arī tiesu lēmumiem par konkrēta satura dzēšanu.

Ja 48 stundu laikā pēc pieprasījumu saturs netiktu dzēsts, būtu jārēķinās ar bargām sodanaudām un attiecīgā vietne dažu stundu laikā var tikt slēgta.

Likums attieksies uz sociālajiem medijiem, kuriem dienā ir vairāk nekā miljons apmeklētāju. Tas pieprasa, lai serveri, kas uzkrāj turku lietotāju datus, atrastos Turcijā.

Ieviest atbildību vai ierobežot kritiķus?

Turcijā ir vairāk nekā 37 miljoni “Facebook” lietotāju, kā arī 16 miljoni “Twitter” lietotāju. Kā Turcijas valdības kontrolētajam telekanālam ”TRT” skaidroja analītiķis Onurs Erims, šis esot pirmais likums, kas mēģina sociālo mediju vidē Turcijā ieviest kādu kārtību.

“Šis likums pieņemts tādēļ, ka nebija tāda likuma, kas varbūt ne regulētu, bet vismaz ieviestu par nepieciešamu noteikt kādu atbildīgo personu no šo Turcijā strādājošo sociālo mediju platformu vidus. Līdz šim platformām nebija noteikts par obligātu Turcijā izveidot biroju vai pat nolīgt kādu savu pārstāvi šeit uz vietas. Tāpat šīm platformām nebija pienākums uzņemties atbildību par tajās izvietoto saturu, un nebija likuma, kas noteiktu tām maksāt nodokļus,” sacīja Erims.

Prezidents Redžeps Tajips Erdogans jau jūlija sākumā uzsvēra, ka valdība pastiprinās sociālo mediju kontroli. Par ieganstu valsts galva minēja ļaudis ar “netīru sirdsapziņu”, kas tīmeklī apvainojuši finanšu ministru un viņa znotu Beratu Albairaku, kuram valsts galvas meita Esra tikko dzemdējusi ceturto bērnu.

Erdogans ticis politiski novājināts un sociālo mediju vietnēs ticis asi kritizēts par nepareizu rīcību koronavīrusa pandēmijas laikā. Starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas “Reportieri bez robežām” pārstāvis Kristians Mīrs uzskata, tagad Erdogans mēģina apklusināt savus kritiķus, ieviešot nacionālus kontroles mehānismus starptautiskajām sociālo mediju platformām.

Viņaprāt, ziņas par jaunu ierobežojumu noteikšanu nav nekas pārsteidzošs. Tas tādēļ, ka desmitiem žurnālistu ir nelikumīgi aizturēti un saņēmuši ilgus cietumsodus negodīgos tiesas procesos visā Turcijā, jo īpaši kopš neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma 2016.gada jūlijā.

Mīrs uzsvēra, ka plašsaziņas līdzekļu plurālisms ir ticis pilnībā iznīcināts.

Vēlme kontrolēt medijus

Savukārt ASV nevalstiskās organizācijas “Freedom House” Eiropas un Āzijas lietu pārstāve Džīna Lentaina skaidroja, kāpēc šis likums būtu vēl viens trieciens vārda brīvībai. “Erdogana piedāvātais sociālo mediju likumprojekts, kas varasiestādēm dotu iespējas stingrāk kontrolēt internetā ievietoto saturu, būtu tālāks trieciens vārda brīvībai Turcijā.

Tas ietekmētu ne tikai žurnālistus un aktīvistus, bet arī plašāku sabiedrību, kas internetu izmanto informācijas iegūšanai un komunikācijai,” sacīja Lentaina.

Prieku par jauno likumu nesteidz paust arī Turcijas ielās uzrunātie valsts iedzīvotāji.

Viens no viņiem ir students Mustafa: “Protams, fakts, ka sociālie mediji tiek regulēti šādā veidā, cilvēkus satrauc un liek aizdomāties. Īpaši tādiem cilvēkiem kā es – jaunajai paaudzei – ir bažas, vai mēs arī turpmāk spēsim brīvi piekļūt visai nepieciešamajai informācijai sociālajos medijos.

Vai dalīšanās ar viedokļiem sociālajos medijos nekļūs par problēmu?”

Arī Ekims uzskata, ka vēlme kontrolēt sociālos medijus valstī pastāv: “Protams, ir vēlme tos kontrolēt. Tieši tāpat, kā kontrole tikusi pārņemta pār tradicionālajiem medijiem. Viņi vēlas pārņemt kontroli pār sociālajiem medijiem, un pret to nav pat nekādas organizētas opozīcijas. Cilvēki tam iebilst tikai ar mirkļbirkām tviterī.”

Students Kāns vēlētos, lai ikvienam būtu iespēja sociālajos medijos paust to, ko tas vēlas: “Es vēlētos, lai ikvienam būtu iespēja sociālajos medijos paust to, ko vēlas. Es viedokļa un informācijas paušanu sociālajos medijos uzskatu par brīvību. Jebkurš var domāt un izpausties brīvi.”

Kā norāda “Reportieri bez robežām”, likuma paplašināšana notiek laikā, kad cenzūra tiešsaistē jau ir pastiprināta.

Jau pirms diviem gadiem Turcijas tiesas bloķēja piekļuvi teju 3000 ziņu rakstiem un citam žurnālistu veidotam saturam, tostarp pētījumiem un ziņojumiem par politisko korupciju, cilvēktiesībām un darbaspēka ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt neskaitāmus citus informācijas avotus varas iestādes ir vienkārši bloķējušas bez tiesas atļaujas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti