Šīs bija pirmās sarunas ES un Turcijas Asociācijas padomes ietvaros kopš 2015.gada.
"Mēs paudām spēcīgas bažas par situāciju likuma varas un cilvēktiesību jomās Turcijā," pēc sarunām paziņoja ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni.
"Mums labi zināmas pēdas, ko atstāja apvērsuma mēģinājums Turcijā 2016.gadā, un mēs atzīstam (..) nopietnās bažas par drošību, kas ir Turcijai," viņa piebilda.
"Bet mēs arī redzam, ka ārkārtas stāvoklis ir palicis aiz muguras, un mēs caram, ka drīz visi ar to saistītie pasākumi paliks pagātnē," uzsvēra Mogerīni.
Viņa norādīja, ka Turcijā tiek ierosinātas krimināllietas pret cilvēkiem, kuri tikai izmantojuši savas tiesības uz vārda brīvību, un Turcijā cilvēki tiek aizturēti bez pietiekama pamatojuma.
Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu noraidīja šo kritiku.
"Turcijā tiesu vara ir neatkarīga," paziņoja Čavušolu, nodēvējot Mogerīni izteikumus par nepieņemamiem.
Oficiālās iestāšanās sarunas ar Turciju tika uzsāktas 2005.gadā, kad beidzot izdevās pārvarēt vairāku ES dalībvalstu pretestību, tām bažījoties par bloka nākotni pēc tik lielas musulmaņu valsts uzņemšanas.
Taču sarunu temps bijis ļoti gauss un pēc 2016. gadā Turcijā notikušā neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma tās faktiski apstājušās, jo Ankara puču izmantojusi kā ieganstu vēl aktīvākai politiskās opozīcijas un neatkarīgās preses apklusināšanai.
Lai gan sarunas šobrīd faktiski ir iesaldētas, starp ES dalībvalstīm nav vienprātības, vai tās būtu oficiāli pārtraucamas.
